Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Rapši un kukurūza

Kas vienam veiksme, otram mēdz būt neveiksme. Tiek skaidrots, ka tai pašai Ķīnai sojas pupiņām būs jāmeklē alternatīva, un, piemēram, lopbarībā vairāk varētu tikt izmantoti rapši. Financial Times ziņo, ka pirms tirdzniecības asumu plaukšanas Ķīna jau tā bija sākusi uzpirkt vairāk rapšu produktu. Piemēram, pagājušajā gadā šī valsts rapšus esot uzpirkusi 4,8 miljonu tonnu apmērā, kas ir par trešdaļu vairāk nekā 2016. gadā. Liela daļa no šiem rapšiem nākusi no Kanādas, kas ir pasaules lielākā to eksportētāja. Vairāki FT aptaujātie eksperti izceļ, ka šo situāciju izmanto arī izejvielu spekulanti, kuri «šorto» sojas pupiņas, bet uzpērk rapšu nākotnes piegāžu līgumus.

Notiekošais lielākā mērā var ietekmēt arī kukurūzas tirgu. Tiek ziņots, ka, bažījoties par tirdzniecības nosacījumiem, Meksika sākusi diversificēt savas šīs pārtikas izejvielas piegādes. Tāpat kaut ko līdzīgu dara jau pieminētā Ķīna. Tiek skaidrots, ka daži nozīmīgi kukurūzas (arī to pašu sojas pupiņu) importētāji domā, kur citur, izņemot ASV, dabūt šīs izejvielas. Alternatīvas pagaidām gan rast ir grūti, un pašlaik pieprasīta ir lielo Latīņamerikas valstu (Brazīlijas, Argentīnas) šī produkcija. Jebkurā gadījumā – tirgū notiek pārbīdes, un, augot neskaidrībai un dažādām valstīm mēģinot viena otrai iezāģēt (un pārtikas tirgus ir labs ierocis, jo sekas ir ātri jūtamas), arī cenu izmaiņas var būt visai straujas un neparedzamas. Kukurūzas cena pašlaik atrodas aptuveni turpat, kur tā bija gada sākumā. Tiesa gan, kopš maija otrās puses virsotnēm tā ir samazinājusies jau par 15%.

Gaļas tirgus pārdale

Izmaiņas var skart arī gaļas tirgu. Piemēram, jūnijs bija pirmais mēnesis, kad Vācijas cūku fermeri savu produkciju eksportēja uz Meksiku . Proti, ASV tarifi radījuši iespēju ASV šīs nozares censoņu konkurentiem (ASV cūkgaļas galamērķis parasti ir tieši Ķīna un Meksika).

Jānorāda, ka Ķīna ir pasaulē lielākā cūkgaļas ražotāja, patērētāja un importētāja. Aiz ASV (kuras cūkgaļas importam Ķīna paaugstina nodevas) lielākā šīs gaļas eksportētāja ir Vācija, un eksperti pauž pārliecību, ka no aktuālajiem procesiem iegūs arī Kanādas un Spānijas cūkkopji.

Visu rakstu Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos lasiet 20. jūlija laikrakstā Dienas Bizness.