"Skonto" grupai nākamgad vairāk nekā puse apgrozījuma būs ārzemēs

09.10.2018.

"Skonto" grupai nākamgad vairāk nekā puse apgrozījuma būs ārzemēs

"Skonto" grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam nākamajā gadā ir jābūt ap 300 miljoniem eiro, un vairāk nekā puse no šī apjoma tiks radīta ārvalstu tirgos, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Skonto" grupas īpašnieks Guntis Rāvis. Savukārt attīstību Latvijas tirgū uzņēmējam ir grūti prognozēt, jo būvniecības nozare attīstās viļņveidīgi, turklāt Rāvis šaubās, vai viens no nozīmīgākajiem tuvāko gadu infrastruktūras būvniecības projektiem - "Rail Baltica" - vispār tiks realizēts.

Kā vērtējat situāciju būvniecībā šogad, kad nozarē ieplūst daudz Eiropas Savienības (ES) naudas un izaugsme ir ap 30%?

Jautājums ir par Latviju, taču "Skonto" grupa situāciju nozarē vērtē no ārvalstu tirgus perspektīvas, jo grupas uzņēmumu darbība Latvijā drīz jau būs mazāk par 50% no kopējā grupas apgrozījuma. Pašlaik esam ļoti plaši pārstāvēti gan Apvienotās Karalistes tirgū, gan Ziemeļvalstu tirgos un citās valstīs. Esam analizējuši, kas būvniecībā notiks attiecīgajās valstu grupās, plānojuši, uz kurām valstīm vairāk koncentrēties, kur mūsu piedāvājums varētu būt interesants. Kopumā aptuveni 30% pasaules valstu patlaban ir vērojama laba ekonomikas izaugsme. Tas arī ģenerē nepieciešamo naudas masu, vēlēšanos pirkt jaunu mājokli, attīstīt infrastruktūras projektus. Ir analītiķi, kas prognozē burbuļu veidošanos atsevišķu valstu dzīvojamo platību tirgū, taču no mūsu skatupunkta pagaidām nekas par to neliecina. Tas segments, kurā strādā "Skonto" grupa, ir vidējais līmenis - apartamenti, dzīvokļi un viesnīcas, kurš ir visplašāk pieprasīts un kurā nav novērojamas cenu svārstības. Lielākās svārstības ir dārgajā segmentā, vietām pat par 20%, bet vidējais segments ir ļoti stabils un ar milzīgu pieprasījumu gan Skandināvijā, gan Lielbritānijā, neskatoties ne uz "Brexit", ne citām problēmām.

Lielam pieprasījumam vajadzētu izraisīt cenu kāpumu un burbuli.

Šķiet, ka šajos tirgos ir ļoti labi izvērtēta cilvēku pirktspēja un cenu nav iespējams celt bezgalīgi. Ja dārgajā galā cenu var celt un cilvēks, kuram ir 100 vai 200 miljoni, vienalga to dzīvokli par 10 miljoniem varēs atļauties, tad vidējā segmentā, kur dzīvokļi maksā no pusmiljona līdz pāris miljoniem, bezgalīgas cenu celšanas iespējas nav. Vidējā klase ar savām algām skaidri definē, cik viņi var atļauties samaksāt.

Kopumā būvniecības tirgi pasaulē ir pārkarsuši. Gan Lielbritānijā, gan Skandināvijā, gan ASV trūkst kompāniju, kas spētu nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu. Tā ir Latvijas būvniecības uzņēmumu iespēja audzēt eksporta apjomus. Ziemeļvalstīs aktīvi turpinās urbanizācija, cilvēki vairs nevēlas dzīvot mazapdzīvotās vietās un arvien vairāk pārceļas uz lielajām pilsētām, kurās jābūvē jauni mājokļi. Par to, ka cilvēki pārceļas uz pilsētām, liecina tas, ka pašlaik Zviedrijā nopirkt lauku māju var tik pat lēti kā Latvijā.

Cik gadu vēl varētu turpināties izaugsme būvniecības tirgū Skandināvijā un Lielbritānijā? Tā taču nevar būt bezgalīga?

Tas būs atkarīgs no katras konkrētas vietas plāniem. Piemēram, Londona līdz 2020.gadam plāno iedzīvotāju skaita pieaugumu par aptuveni miljonu cilvēku. Tāpat tiek plānota jauna atomelektrostacija, kā arī visas pazemes rekonstrukcija. Tie ir plāni kādiem desmit gadiem. Arī Skandināvijas valstīs apjomīgi līdzekļi tiek plānoti infrastruktūras projektiem - enerģētikas jomā, tuneļos, ceļos. Pēdējos piecos gados arī ievērojami pieaudzis to cilvēku skaits, kuri var atļauties ceļot - tie ir gan jauni cilvēki, gan gados vecāki cilvēki. Pēc dažām aplēsēm, pēdējos piecos gados ceļotāju skaits audzis pat par 100%. Tas savukārt nozīmē augošu pieprasījumu pēc jaunām viesnīcām un viesu namiem.

Tātad pieprasījums būs vismaz nākamos 10 gadus?

Varbūt kādā no atsevišķām valstīm var rasties kādas iekšējas ekonomikas problēmas, taču globāli nākamajos desmit gados būvniecības tirgū neredzu būtiskas problēmas.

Atgriežoties pie Latvijas - kas nozari sagaida vietējā tirgū?

Diemžēl Latvijas tirgus ir ļoti grūti prognozējams, jo šeit viss notiek kā pa viļņiem - tad ir daudz, tad maz, tad kaut ko kavējam, tad atkal pārāk ilgi gatavojamies un beigās izrādās, ka esam tik ilgi gatavojušies, ka laika realizācijai vairs nav. Man, piemēram, ir ļoti lielas bažas par daudz apspriesto, gaidīto un ilgi loloto "Rail Baltica" projektu. Ir diezgan liela pārliecība, ka šis projekts var tikt nerealizēts.

Kāpēc?

Diemžēl "Rail Baltica" projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra.

Iepirkumi taču jau notiek, līdz gada beigām tiek solīts nosaukt Rīgas stacijas mezgla pārbūves realizētāju. Šajā iepirkumā "Skonto būve" ar partneriem ir viens no sešiem pretendentiem. Kāpēc ir aizdomas, ka tas nenotiks?

Tieši tāpēc jau ir šāds vērtējums, jo esam iepirkuma dalībnieks un redzam iepirkuma dokumentus. Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams.

Iepirkuma nolikumā ar pielikumiem ir aptuveni 1000 lapas, un līdz septembra vidum pretendenti vēl nebija saņēmuši tekstu angļu valodā, lai ārvalstu partneri varētu sagatavot piedāvājumu. Manuprāt, noteiktajā laika termiņā piedāvājumu gatavot pat nav vērts sākt. Pretendentam pašam ir jāsagatavo tehniskais projekts, jāveic aprēķini, jāiesniedz finanšu piedāvājums. Vēlreiz uzsvēršu, ka tas atvēlētajā laika posmā nav izdarāms.

Tātad paredzat, ka gada beigās šis iepirkums noslēgsies bez rezultāta?

Par to ir grūti spriest, varbūt, ka atrodas pārcilvēki, kas spēj šajā laikā sagatavot piedāvājumu. Pēc manām aplēsēm, kvalitatīvu piedāvājumu varētu sagatavot sešos mēnešos, taču reāli ir atvēlēti tikai divi mēneši.

Ar "Rail Baltica" būvniecību saistītas lielas cerības būvniecības nozarē uz to laiku, kad mazināsies līdzšinējā plānošanas perioda ES finansējums.

Varbūt pastāv iespēja pagarināt realizācijas laiku.

Ja pieņemam, ka šis projekts nerealizējas, tad pēc diviem vai trīs gadiem būvniecībā varētu gaidīt kritumu?

Būvniecība tomēr dalās divās daļās - civilā un infrastruktūras būvniecība. "Rail Baltica" ir infrastruktūras projekts, ar civilo būvniecību neko nevar prognozēt. Pie varas esošās partijas mainās, katram savas prioritātes - vieni grib slimnīcas, citi ceļus, trešie vēl kaut ko. Domāju, ka līdz šī ES plānošanas perioda beigām darba būs pietiekami daudz, arī patlaban nav par ko žēloties - darba pietiek arī Latvijā. Tomēr jāsaka, ka valsts ir neliela, ekonomika ir maza, cilvēki valsti turpina atstāt, tāpēc grūti kaut ko prognozēt. Uz plānošanas perioda beigām slimnīcas un skolas būs sabūvētas, kas tad vairs paliek?

Tagad ir sācies jauns biroja ēku celtniecības vilnis, pavasarī parakstīts memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstības veicināšanu, vai tā nav jauna niša būvniekiem?

Ziniet, mums ir diezgan izkropļots tirgus īres cenām attiecībā pret īpašuma vērtību. Ja uzbūvējam ēku par, piemēram, 1000 eiro kvadrātmetrā, tad labākajā gadījumā šo kvadrātmetru var iznomāt par 10 eiro mēnesī. Ja tādu pašu ēku būvēsim Zviedrijā vai Londonā, tad iztērēsim, piemēram, 3000 eiro par kvadrātmetru, bet iznomāt varēsim par 60 eiro mēnesī.

Birojiem varēja būt laba nākotne, bet tās ar nodokļu reformu saistītās izmaiņas, kas skāra holdinga kompāniju statusu, aizbaidīs lielu daļu potenciālo biroja telpu īrnieku. Biroju telpu ziņā neredzu, ka Latvijai varētu būt priekšrocības, piemēram, salīdzinājumā ar Somiju. Nesen biju klāt pārrunās, kurās potenciāls aptuveni 10 000 kvadrātmetru nomnieks salīdzināja Rīgu un Helsinkus, un mēs zaudējām pa visiem punktiem.

Tādā gadījumā vai nav perspektīvas dzīvojamo telpu būvē? Latvijā ir diezgan vecs dzīvojamais fonds, iedzīvotāju pirktspēja aug. Vai šajā segmentā nav gaidāms pieaugums?

Noņemu cepuri to attīstītāju priekšā, kuri Latvijā būvē dzīvojamās ēkas un mēģina tās realizēt. Principā nav nekādu nosacījumu, lai Latvijā varētu pārdot dzīvojamās platības, tāpēc es šos attīstītājus apbrīnoju. Kas būs pircēji? Tie, kam augs algas? Bankas sāks vēl aktīvāk kreditēt? Varbūt, taču īsti šādu perspektīvu šobrīd neredzu. Varbūt, ka būs pircēji segmentā ap 1500 eiro par kvadrātmetru, taču patlaban šajā segmentā strādā vien pāris attīstītāju, tāpēc arī izdodas pārdot. Ja šādu attīstītāju būtu desmit, tad neko pārdot nevarētu. Dzīvokļu tirgū "Skonto" grupai redzu perspektīvu valstīs, kurās ir lielāka ekonomika.

Minējāt, ka "Skonto" grupai drīzumā Latvijas tirgū būs mazāk nekā 50% no kopējā apgrozījuma. Kā ir patlaban?

Fasāžu ražotājs "Skonto Plan" jau pašlaik 98% no produkcijas nosūta ārpus Latvijas. Tādas fasādes, kuras tagad ražojam Eiropai, Latvijā neviens īsti nevar atļauties. Dzelzsbetona konstrukciju ražotājs un montētājs "Skonto Prefab" arī ap 90% darbu veic Skandināvijā, lai gan ir arī daži objekti Latvijā. Abiem šiem uzņēmumiem pēdējā gada laikā apgrozījums audzis aptuveni par 40%, tas viss uz ārvalstu tirgu rēķina.

Līmēto koka konstrukciju ražotājs "Cross Timber Systems" arī nopietni apgūst ārvalstu tirgus - produkcija ir sūtīta uz Kanādu, Šveici, Franciju. Šim uzņēmumam uz ārvalstu tirgu rēķina pieaugums ir aptuveni 30%. Pašlaik uzņēmums būvē astoņstāvu koka māju Stokholmā, kas būs augstākā Zviedrijā. Diemžēl Latvijā pagaidām nav valsts atbalsta programmas koka būvniecībai, un mūsu vienīgais resurss tiek zāģēts dēļos un vests pa visu pasauli. Domāju, ka koka ēku būvniecību varētu attīstīt arī Latvijā, vajag tikai pasūtījumus.

Arī uzņēmums "Skonto būve" pašlaik jau sāk darbu kā ģenerāluzņēmējs Zviedrijā, kur ir izveidots meitasuzņēmums. Attiecībā pret pagājušo gadu "Skonto būvei" apgrozījuma pieaugums ir gandrīz 100%, un ceram, ka jau tuvākajos gados ap 50% darbu veiksim ārpus Latvijas.

"Skonto būve" no visas grupas ir vienīgais uzņēmums, kas pārsvarā strādā Latvijā?

Jā, tāds arī ir šī uzņēmuma mērķis. Uzņēmums, kas pārsvarā strādā Latvijas tirgū un nekad īpaši arī nav vēlējies strādāt ārzemēs. Ņemot vērā milzīgo pieprasījumu ārzemēs, stratēģija ir mainīta un vēlamies palielināt "Skonto būves" apgrozījumu Skandināvijas valstīs. To arī cītīgi darām.

Kādi šogad ir nozīmīgākie objekti Latvijā?

Zināmākais un lielākais ir biznesa un tirdzniecības centrs "Origo One". Tad vēl vienam zviedru uzņēmumam tiek būvēts biroju komplekss. Starp nozīmīgākajiem projektiem var minēt arī Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi un Nākotnes nama būvniecību, jauna korpusa būvniecību Rīgas Tehniskajai universitātei.

Šie visi objekti būtībā ir nākamā gada projekti, kad tie tiks pabeigti. Tāpat piedalāmies arī iepirkumos, kuri tiek izsludināti tagad. Galvenokārt pie lieliem pasūtījumiem pašlaik strādājam Zviedrijā - tie ir vairākus simtus miljonu eiro vērti.

Kāds bija grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn un kāds varētu būt gaidāms šogad?

Pagājušajā gadā grupas uzņēmumu apgrozījums bija 200 miljoni eiro, šogad plānotais ir ap 250 miljoniem eiro. Savukārt 2019.gadā grupas uzņēmumu kopējam apgrozījumam jābūt ap 300 miljoniem eiro, vairāk nekā puse no šī apjoma tiks radīta ārvalstu tirgos. Visām grupas rūpnīcām 2019.gads jau ir pārdots, līgumi jau ir saslēgti.

Vai grupas uzņēmumiem ražošanas jaudas ir pietiekamas? Nav plānu paplašināt ražotnes vai būvēt jaunas?

Protams, ir dažas lietas, ko vēlamies uzlabot, bet visas galvenās paplašināšanas, modernizācijas un rekonstrukcijas jau ir paveiktas iepriekšējos piecos gados. Tādējādi esam ļoti labi sagatavojušies šim brīdim, kad ir daudz pasūtījumu.

Attīstībā ieguldījām ļoti lielus līdzekļus. Tika rekonstruēta rūpnīca Tukumā, iegādāta modulāro celtniecības bloku ražotne Ventspilī, nopirktas jaunas iekārtas gan dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcai, gan fasāžu rūpnīcai, gan līmēto kokmateriālu rūpnīcai. Kopumā pēdējos piecos gados attīstībā ir investēti aptuveni 35 miljoni eiro.

Nākamajos gados vēl ir plānotas investīcijas, bet tie vairs nebūs desmiti miljonu.

Visas ražotnes atrodas Latvijā, bet lielākā daļa pasūtījumu ir ārzemēs. Vai nav domāts par kādu ražotņu atvēršanu ārvalstīs?

Grupai ir bāze Londonā - materiālu noliktava, kur daļēji tiek veikta apstrāde arī no Latvijas atsūtītajai produkcijai. Domāts par ražotni ārvalstīs ir, taču Latvijā esošo ražotņu jaudas ir pietiekami lielas. Piemēram, ja "Skonto Prefab" ražotu dzelzsbetona konstrukcijas tikai Latvijas tirgum, tad uzņēmums būtu noslogots tikai par kādiem 15%. Grupas uzņēmumi ir daudz par lielu Latvijai, vietējā tirgus vajadzības varētu nosegt ar kādiem 20% jaudas.

Tātad pagaidām ir izdevīgi ražot Latvijā un vest uz ārzemēm, kur jāsamontē?

Jā, pašlaik tas ir izdevīgi.

Vai izdzīvos tikai tie būvnieki, kas strādā ārvalstu tirgos?

Vietējā tirgū lielus apjomus sasniegt nevar. Turklāt būvniecībā ir pārāk daudz kompāniju. Šim tirgum ir jāsakārtojas, jānotiek kaut kādai konsolidācijai. Jāpazūd tiem, kas negrib ievērot spēles noteikumus, strādā nelikumīgi. Paliks tie, kas maksā nodokļus, sociāli atbildīgi izturas pret saviem darbiniekiem.