"Sakret" eksportē savas zināšanas uz austrumiem

"Sakret" eksportē savas zināšanas uz austrumiem

Investēt naudu austrumu tirgos tagad ir sarežģīti, tāpēc investējam to, kas ir mūsu priekšrocība - zināšanas, tehnoloģijas, daudzu gadu pieredze -, strādājot rietumu sistēmā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja sauso būvmateriālu ražotāja SIA "Sakret" direktors Andris Vanags. "Sakret" noslēdzis franšīzes līgumu ar Krievijas pilsētas Samāras uzņēmumu "Sakret Russland" par "Sakret" būvmateriālu rūpnīcas izveidi Krievijā un līgumu par konsultācijām un apmācībām materiālu izstrādē un iekārtu izmantošanā atbilstoši "Sakret" standartiem. Rūpnīcas celtniecība sākta jūnijā, bet gatavo produkciju tā plāno sākt ražot nākamā gada vasarā. 2012.gada decembrī Krievijas partneri ar savām iekārtām jau sāka ražot būvķīmiju ar "Sakret" zīmolu, kuras realizācija notiek Samāras apgabalā.

SIA "Sakret" ir pilnvarots attīstīt "Sakret" franšīzes tīklu Austrumeiropas reģionā, un Krievijā jau ir sākta pirmās "Sakret" rūpnīcas būvniecība. Kādā veidā izpaužas sadarbība?

Mums ir noslēgti divi lieli līgumi ar Samaras reģionu Krievijā. Pirmkārt, esam Krievijas uzņēmumam "Sakret Russland" pārdevuši licenci ražot un pārdot produkciju ar "Sakret" zīmolu. Otrs līgums ar "Sakret Russland" paredz to, ka mēs šī uzņēmuma darbiniekus apmācām pilnīgi visā - sākot ar rūpnīcas izvēli, tirgus izpēti. Visus darbiniekus, sākot no sarga un beidzot ar direktoru, apmācījām "Sakret" rūpnīcā Rīgā un mūsu rūpnīcās Igaunijā un Lietuvā, kā arī "Sakret" veikalos. Tika iemācīts pilnīgi viss biznesa modelis - kādā veidā apkalpojam un uzturam četras rūpnīcas un birojus piecās valstīs - Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā. Šie divi līgumi arī ir mūsu investīcija.

Naudu Krievijā mēs neinvestējam, jo šodien investēt naudu ir sarežģīti, jo mēs paši pēdējo rūpnīcu esam uzcēluši 2008.gada augustā, tā bija 10 miljonu eiro investīcija, un mums vēl tā ir jāatmaksā bankai. Tāpēc tagad investējam to, kas ir mūsu priekšrocība - zināšanas, tehnoloģijas, daudzu gadu pieredze, strādājot rietumu sistēmā.

Kāpēc mēs to darām? Ne jau tāpēc, ka vācieši būtu slinki un mēs čakli. Tāpēc, ka mums ir valoda, kopējas atmiņas par 22 gadus veciem notikumiem, tāpēc ar Krievijas partneriem varam saprasties no pusvārda un protam sadarboties. Krievi, tāpat kā vācieši un amerikāņi, ir lielas nācijas un lielās nācijas sagaida, ka sadarbības partneri runās viņu valodā. "Sakret" rūpnīcās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā bez latviešu valodas vēl ir četras darba valodas, jo mūsu darbinieki pārstāv sešas nacionalitātes, tāpēc jārunā daudzās valodās.

Arī no franšīzes pārdošanas uzņēmumam taču ir kāds labums? Par ko Krievijas partneri maksā?

Protams, mēs taču zināšanas pārdodam un nesniedzam neko par velti, neesam labdarības organizācija. Rūpnīcas celtniecības sākšana Samarā ir liels šīs sadarbības rezultāts, un otrs lielais rezultāts būs tad, kad šī rūpnīca sāks ražot produkciju pēc "Sakret" standartiem.

Patlaban "turat roku uz pulsa", sekojat līdzi visam Samarā notiekošajam. Pēc gada tiks uzbūvēta rūpnīca, vai Latvijas "Sakret" turpinās pieskatīt tās darbu?

Pilnīgi noteikti, tas notiks visu laiku, jo franšīzes līgums paredz, ka mēs esam atbildīgi par to, lai šajā rūpnīcā ražotais atbilstu "Sakret" standartiem. Visticamāk, tur taps arī tādi produkti, kas nav zināmi Latvijas tirgū, tāpat kā Latvijas tirgū ražojam vairākus produktus, kas nav pazīstami Vācijas tirgū. Krievijā ir savs tirgus un savas nianses produktiem, un mēs esam tie, kas atļauj vai neatļauj uz šī produkta likt "Sakret" logo. Mēs nosakām, kādām rūpnīcā jābūt iekārtām, rakstām visus darba uzdevumus, veicam kvalitātes pārbaudi. Arī tad, ja "Sakret Russland" izdomās ražot kādu jaunu produktu, mēs būsim tie, kas apstiprinās vai neapstiprinās tā receptūru.

Vai "Sakret" ir padomā vēl kādi partneri austrumu reģionā, vai pagaidām gaidīsiet, kā attīstīsies rūpnīca Samarā?

Sadarbībai esam atvērti visu laiku, regulāri braucam uz dažādām NVS valstīs notiekošām būvmateriālu ražošanas industrijas izstādēm, konferencēm, uzstājamies konferencēs, kurās stāstām par franšīzes sistēmu, biznesa modeli, biznesa komunikāciju, stratēģisko plānošanu.

Tāpat regulāri dodamies līdzi biznesa delegāciju sastāvā Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizītēs uz šo reģionu. Kāpēc tieši austrumu reģions? Paskatīsimies, kur šodien notiek intensīvākā attīstība. Diemžēl rietumu pasaulē intensīva attīstība šodien ir apstājusies un patlaban neviens nerunā par to, ka būtu jāiet ar franšīzi, piemēram, uz Franciju un jāceļ tur rūpnīca. Šodien stratēģiskais mērķis ir reģions uz austrumiem no Baltijas - tās ir gan NVS valstis, gan Izraēla, arābu valstis.

Patlaban jau pašā nobeiguma stadijā ir līguma parakstīšana ar Izraēlu. Tiesa, franšīzi Izraēlai nepārdod Latvijas "Sakret", bet tieši mēs Izraēlas partnerus iepazīstinājām ar "Sakret" biznesa modeli. Tālāk jau franšīzi pārdod "Sakret" centrālais uzņēmums - mēs nevarētu to visu "apēst", fiziski pietrūkst cilvēku, kas ikdienā varētu nodarboties ar biznesa vadību. Tomēr nepārtraukti esam iekšā šajā procesā kā starpnieki.

Arī pāris gadus iepriekš jau bija sekmīgas pārrunas ar vairākām valstīm un jau bijām tuvu līgumu slēgšanai, bet ļoti "iegrieza" krīze, un ne jau tā krīze, kas bija Latvijā, bet globālā krīze, kas izmainīja ļoti daudzu investoru plānus, tostarp arī mūsu plānus.

Jau aptuveni gadu Somijā darbojas Latvijas "Sakret" dibināta pārstāvniecība. Kā bizness attīstās Somijā, kādi šajā valstī ir produkcijas pārdošanas rezultāti?

Tieši šovasar sākas nopietna sadarbība ar vienu Somijas veikalu ķēdi, kurai intensīvi sūtām kravas no Igaunijas rūpnīcas, un izskatās, ka šogad eksports uz Skandināviju pieaugs vairākas reizes.

Cik liels tas ir patlaban?

Patlaban tie ir 10-15% no kopējā apjoma, ko saražo trīs "Sakret" rūpnīcas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šogad tas palielināsies vairakkārt, bet tas nenozīmē, ka 50% no saražotā sūtīsim uz Skandināviju, sūtīsim dažādākus materiālus, un to darīs Igaunijas rūpnīca. No Latvijas eksportēsim šķidro būvķīmiju, bet no Igaunijas sausos maisījumus, jo sauso maisījumu biznesā viens no galvenajiem faktoriem ir tieši loģistika. Sausos maisījumus ir izdevīgi transportēt līdz 300 kilometru attālumā no rūpnīcas, šī iemesla dēļ arī mums ir četras rūpnīcas Baltijas valstīs. No tām trīs ir sauso maisījumu rūpnīcas, un katra no tām atrodas savas valsts ģeogrāfiskajā centrā.

Vai netiek plānots celt rūpnīcu Somijā?

Nē, rūpnīcu Somijā celt neplānojam. Savulaik bija ideja kā nākamo tirgu attīstīt Somiju, tas notika tad, kad jau bija pieņemts lēmums par Lietuvas rūpnīcas projektēšanu un celtniecību. Sapratām, ka Somija ir konservatīvs tirgus, vienlaikus augošs tirgus, bet tajā ir ļoti maz tirgus spēlētāju. Šāda doma bija aptuveni 2006.gadā, jo Somija ir Eiropas Savienības valsts, tirgus ir saprotams, un spriedām, kāpēc gan neiet iekšā šajā tirgū ar savu rūpnīcu.

Tajā brīdī mums ļoti palīdzēja Latvijas vēstniecība Igaunijā, kurai lūdzām sagatavot nepieciešamo informāciju par Somiju. Interesējāmies par izejvielām un vēstniecības sagatavotajā informācijā konstatējām, ka visas izejvielas Somijā pieder "Sakret" konkurentiem. Tas nozīmēja, ka nekad nebūsim konkurētspējīgi, ja uzbūvēsim rūpnīcu Somijā un mēģināsim uz vietas pirkt izejvielas.

Šī iemesla dēļ tika pieņemts lēmums Igaunijā būvēt lielāku rūpnīcu, nekā tas ir nepieciešams Igaunijas tirgum - tikai ar vienu mērķi, lai no šīs rūpnīcas varētu nodrošināt eksportu uz Skandināviju. Sākotnēji bija domāts ar nelielu daudzumu produkcijas no šīs rūpnīcas apgādāt arī Sanktpēterburgas tirgu.

Samaras uzņēmumam "Sakret Russland" ir pārdošanas biroji pa visu Krieviju, ieskaitot arī Sanktpēterburgu, un tagad ir liels mājasdarbs - izpētīt un iepazīt Sanktpēterburgas tirgu, izlemt, vai ejam šajā tirgū vai nē, kā arī to, vai ceļam rūpnīcu Sanktpēterburgā vai tomēr apgādājam to no Igaunijas. No Igaunijas rūpnīcas līdz Sanktpēterburgas centram ir tieši 300 kilometri, protams, pa vidu ir robeža, kas ir ļoti problemātiski.

"Sakret" kopējais apgrozījums 2012.gadā attiecībā pret 2011.gadu ir audzis par 16%. Kādas prognozes šim gadam?

Pērn apgrozījums sasniedza 15,5 miljonus eiro (10,85 miljonus latu). Domāju, ka šogad apgrozījums pieaugs vēl par 1,5 miljoniem eiro (1,05 miljoniem latu).

Ar ko šis pieaugums ir saistīts?

Tas ir saistīts gan ar Latvijā ļoti aktīvi realizētajiem mājokļu siltināšanas projektiem, kuros ir nepieciešama "Sakret" produkcija. Arī Lietuvā un Igaunijā siltināšana uzņem apgriezienus. Otrkārt, attīstās arī jaunā būvniecība - pēc saviem pārdošanas rādītājiem redzam, ka nozare pamazām pārvar krīzi. Tāpat nozīmīgs apgrozījuma pieauguma faktors ir arī eksports - gan uz Skandināviju, gan Krieviju, pārsvarā gan uz Skandināviju.

Kādas ir "Sakret" rūpnīcu ražošanas jaudas?

Latvijas rūpnīcas jauda ir 100 000 tonnu gadā, Igaunijas - 150 000 tonnu, bet Lietuvas rūpnīcas - 250 000 tonnu. Vēl ir arī šķidrās būvķīmijas rūpnīca, bet tajā jauda visu laiku mainās atkarībā no pieprasījuma.

Patlaban ir tā, ka pilnībā ir noslogota Rīgas rūpnīcas jauda, Igaunijas rūpnīcai vēl ir iespējas jaudu palielināt, bet skatīsimies, kas notiek ar eksportu uz Skandināviju. Lietuva ir tas tirgus, kurā attīstība vēl nav tik strauja kā Latvijā un Igaunijā, līdz ar to Lietuvas rūpnīca patlaban ir vismazāk noslogotā.

Kāpēc tad Lietuvā tika uzbūvēta vislielākā rūpnīca?

Būvējām vislielāko rūpnīcu, kaut vai vadoties pēc valsts iedzīvotāju skaita. Ja atskatāmies vēsturē, tad laikā, kad domājām par šī biznesa attīstību, prognozētais tirgus apjoms Latvijā bija 60 000 tonnu gadā, bet nolēmām Rīgā celt rūpnīcu ar 100 000 tonnu jaudu. Tas bija gan liels risks, gan arī ļoti stratēģisks lēmums. Pagājuši nedaudz vairāk nekā desmit gadi, un Latvijas tirgus apjoms ir gandrīz trīskāršojies.

Lietuvā tomēr dzīvo par vienu miljonu iedzīvotāju vairāk, un ja jau Latvijā esam sasnieguši tādu līmeni, tad arī Lietuvā izvēlējāmies celt rūpnīcu ar lielāku jaudu.

Rūpnīcu jaudas gan nenozīmē, ka tik arī saražojam, ir dažādas nianses. Viss ir atkarīgs no tā, kāda produkcija kurā brīdī tiek ražota, cik tā ir sarežģīta. Ja konkrētā produkcija sastāv no piecām izejvielām, tad to var saražot ātri, bet ja no 20 izejvielām, tad process ir daudz ilgāks. Jauda ir ļoti atkarīga no produktu groza, kas noteiktā laikā tiek ražota.

Tirgus droši vien nevar augt bezgalīgi, tāpēc laikam nav nepieciešamības būvēt vēl vienu rūpnīcu Latvijā?

Latvijā un arī Baltijā vairs nebūs jaunas rūpnīcas, jo ir daži produkcijas veidi, ko viena rūpnīca ražo visām trim valstīm, nepieciešamās jaudas tiek "saliktas" pa rūpnīcām, jo visa biznesa vadība atrodas Rīgā, kur nolemjam, kurā brīdī, kura rūpnīca ražos to vai citu produkciju.

Vai esošās jaudas spēj apmierināt arī eksporta vajadzības?

Ar eksportu viss ir kārtībā, jo uz Skandināviju produkcija iet no Igaunijas rūpnīcas, tāpēc jau šī rūpnīca tika plānota par 50% lielāka nekā Latvijas rūpnīca. Arī Lietuvas rūpnīca tika būvēta tik liela ne tikai tāpēc, ka Lietuvā ir par miljonu vairāk iedzīvotāju, bet arī tāpēc, ka turpat blakus ir Krievijas Kaļiņingradas apgabals, uz kuru produkcija jau tiek eksportēta, kā arī Baltkrievija.

Tajā brīdī, kad redzam, ka kādā tirgū potenciāli varētu celt rūpnīcu un attīstīties, vispirms šis tirgus ir "jāiesilda" - jāpārdod tajā "Sakret" produkcija no tuvākās esošās rūpnīcas. Līdz ar to, ja izdomātu iet ar savu biznesu iekšā Baltkrievijā, tad Lietuvas rūpnīca būtu tas atspēriena punkts, ar kuru šo tirgu "iesildītu".

Kāda ir konkurence sauso būvmaisījumu tirgū?

Konkurence ir ļoti spraiga, piemēram, liels konkurents ir "Knauf". Pat krīzes laikā tika uzceltas divas jaunas rūpnīcas - Latvijā un Igaunijā. Neviens no konkurentiem nekur nav pazudis, tikai nākuši klāt. Vēl ļoti liels konkurents ir Polija, jo pēdējā laikā Polijas attīstības temps ir nedaudz samazinājies un sauso maisījumu ražotāji meklē jaunus tirgus. Protams, ka tuvākais tirgus ir Lietuva, tāpēc ir liels spiediens no Polijas ražotāju puses, ļoti zemas cenas. Tas mums liek būt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai spētu nodrošināt Lietuvas rūpnīcas pārdošanas apjomus.

Pašreiz, analizējot tirgu, zinot, piemēram, vidējo sauso maisījumu patēriņu Vācijā, mums vēl būtu jāaug par pakāpi. Joprojām uz vienu cilvēku tiek izmantots par maz sauso maisījumu. Patēriņš ir audzis, sevišķi pēckrīzes laikā, bet joprojām tas ir zem vidējā patēriņa Rietumeiropā.

Kāds ir iemesls zemajam patēriņam?

Bieži vien būvdarbos pašrocīgi tiek jaukts cements ar smiltīm, nevis izmantots gatavs sausais maisījums, vai arī to neizmanto, tā vietā lietojot ko citu.

Nākamgad Latvija pāriet uz eiro. Vai tas varētu sekmēt investīciju piesaisti un līdz ar to arī kādu jaunu objektu būvniecību?

Mēs jau sen esam Eiropas Savienībā, vienotā sistēmā. Ir visai dīvaini, kad šajā būtībā vienotajā valstī pilsoņi izmanto daudz un dažādas valūtas. Latvija lielāko daļu produkcijas pārdod ES valstīs, visi norēķini tiek veikti eiro, lielākā daļa kredītu gan uzņēmējiem, gan privātpersonām ir ņemti eiro. Tāpēc jāizvairās no lieliem riskiem, kad mums ir cita valūta, kurā saņemam naudu, un cita valūta, kurā maksājam naudu.

Ja runājam par izmaksām, Igaunijā esam liels uzņēmums, bet eiro ieviešana 2011.gadā izmaksāja dažas kronas - tie izdevumi patiešām bija smieklīgi mazi. Vienas dienas laikā tika pārveidota programma, plus neliels darbalaiks. Salīdzinājumā ar ieguvumiem no pāriešanas uz eiro, izdevumi bija smieklīgi mazi.

Esmu pārliecināts, ka pēc eiro ieviešanas augs arī aktivitāte biznesā, jo eiro ieviešana ir mūsu veiksmes stāsts, kurš, protams, jāmāk tiražēt. Tas ir jāpopularizē visos iespējamajos ārvalstu medijos un arī sarunās ar investoriem. Jāstāsta, ka, neskatoties uz to, ka pirmie iekritām krīzē, spējām ļoti ātri un pareizi izdarīt visus mājasdarbus, lai tagad varētu ieviest eiro. Esam visiem pierādījuši, ka Latvijas ekonomika attīstās, Latvijas eksporta pieaugums ir straujākais ES, bezdarbnieku skaita samazinājums ir straujākais ES - tie ir rādītāji, kas parāda situāciju ekonomikā. Ne jau eiro ir tas, kas virza ekonomika, bet tas, kā tu dzīvo un strādā - netērē vairāk kā nopelni.

Turklāt mums blakus ir Krievija - jo vairāk iemācīsimies sadzīvot un draudzēties ar kaimiņiem, jo biežāk būsim kā menedžeri un tilts starp rietumiem un austrumiem. Šodien lielākā vērtība ir nevis nauda, bet tieši cilvēciskais kapitāls, zināšanas, informācija, prasme šo informāciju apstrādāt.

 

Informācijai:

Starptautiskā "Sakret" koncerna vadība ir pilnvarojusi Latvijas uzņēmumu "Sakret" attīstīt "Sakret" zīmolu Austrumu reģiona tirgū. "Sakret" noslēgtais līgums ar Samāras uzņēmumu ir pirmais solis franšīzes tīkla attīstībā austrumos.

"Sakret" 2012.gada kopējais apgrozījums, kas iekļauj "Sakret" Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas uzņēmumus, ir pieaudzis par 16,5%, salīdzinot ar 2011.gadu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumā.

Pagājušā gada "Sakret" kopējais neauditētais apgrozījums Baltijā un Somijā sasniedza 15,5 miljonus eiro (10,85 miljonus latu), un tas ir pieaugums par 16,5%, salīdzinot ar 2011.gadu, kad uzņēmuma kopējais apgrozījums bija 13,3 miljoni eiro (9,31 miljons latu).

Latvijā 2012.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza astoņus miljonus eiro (5,6 miljonus latu), kas ir par 14% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija septiņi miljoni eiro (4,9 miljoni latu).

Pagājušajā gadā "Sakret" ir Baltijā saražojis un realizējis produkciju par 16% vairāk nekā 2011.gadā. Latvijā saražotās un realizētās produkcijas apjomi pieauguši par 13%. Vislielākais realizētās produkcijas pieaugums 2012.gadā bija "Sakret" rūpnīcai Igaunijā, sasniedzot 39% pieaugumu.

"Sakret" ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas attīsta un pilnveido iegādātās franšīzes licences priekšrocības. Pirmais "Sakret" uzņēmums Baltijā tika izveidots Latvijā 2003.gadā, bet pirmā sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu rūpnīca savu darbu Latvijā sāka 2004.gadā. 2007.gada jūlijā savas durvis vēra Latvijas uzņēmējiem piederošā "Sakret" rūpnīca Igaunijā, bet 2008.gada augustā Lietuvā.

2012.gadā "Sakret" atvēra tirdzniecības pārstāvniecību Somijā, kur uzņēmums darbojas ar nosaukumu "Sakret Norden".