Ārējā tirdzniecība - fokusā pozīciju noturēšana

2019.gada 10.oktobris.

Informāciju sagatavoja AS "SEB banka" Ekonomists

Dainis Gašpuitis

Augustā Latvijas preču eksports samazinājās par 2.1%, bet imports par 15.1%. Savukārt gada astoņos eksports tik tikko turas virs iepriekšējā gada līmeņa, tas ir pieaugums vien 0.4%, kamēr imports ir viens par 1% augstāks. Būtiskākais kritums vērojams kokrūpniecības, mehānismu un mehānisko ierīču, transporta līdzekļu, kā arī naftas un tās produktu eksportā. Nevar nepamanīt, ka ārējās tirdzniecības apjomu dinamiku ietekmē starptautiskās tirdzniecības likstas, kas atsaucas to preču kritumā, ko Latvija reeksportē. Šobrīd jūk iestrādātās piegāžu ķēdes un nenoteiktība bremzē preču plūsmas. Tāpat sarežģījumus – gan cenu, gan pieprasījuma kritumu izjūt Latvijas eksporta balsts – kokrūpniecība. Ir pilnīgi skaidrs, ka, kamēr starptautiskā tirdzniecības saspīlējums nemazināsies un izveidosies jaunā kārtība, ārējās tirdzniecības izaugsme būs lēna vai pat nīkuļos. Latviju nedaudz sargā tas, ka pamatā tās galvenie tirgi ir ES valstis, kas varētu mazināt pieprasījuma svārstības. Taču, tā kā pats reģions ir atkarīgs no starptautiskās tirdzniecības, pastarpināti globālajā arēnā notiekošais atspoguļojas arī Latvijas eksporta izredzēs. 

Kas notiek globālajā arēnā? Pēdējie CPB Nīderlandes biroja publicētie dati rāda, ka pasaules tirdzniecības apjomi jūlijā pieauga par 1.9%, kas kompensēja kritumu jūnijā par 1.6%. Eksports palielinājās lielākajā daļā reģionu, izņemot eirozonu, kas piedzīvoja kritumu. Īpaši aktīvs bija Āzijas reģions, kur eksports jūlijā palielinājās par 4.2%. Āzijas reģions kļūst arvien pašpietiekamāks un tirdzniecības pieaugums saglabājas ap 1% gadā. Āzijas tirdzniecības pieaugums pēdējos mēnešos ir bijis straujāks par globālās tirdzniecības pieaugumu, galvenokārt tāpēc, ka globālā pieauguma tempu kavē eksporta kritums no Latīņamerikas un Tuvajiem Austrumiem. Globālā līmenī tirdzniecības apjoma vājumu joprojām lielā mērā varētu būt raisījis gaisa kravu pārvadājumu kritums, kamēr jūras pārvadājumi turpina pieaugt, kaut arī ļoti lēni. Taču apsteidzošie rādītāji liecina, ka globālās tirdzniecības pieaugums augustā joprojām ir bijis lēns. Aplēses par RWI konteineru caurlaides spēju, kas izseko jūras kravu apjomus caur pasaules lielākajām ostām, norāda, ka kravu apjomu kāpums varētu būt vien knapi virs 0.

Skatoties tuvākajā perspektīvā un izprastu pasaules tirdzniecības stāvokli, kas norādītu arī uz nosacījumiem Latvijas eksportētājiem, jāsecina, ka pašreizējie rādītāji rāda nomāktu prognozi. Globālās rūpniecības PMI indeksa jauno pasūtījumu apakšindekss augustā strauji samazinājās. Savukārt globālo gaisa kravu jaudas (noslodzes) koeficients salīdzinājumā ar iepriekšējiem standartiem ir zems. Tas viss norāda, ka globālā tirdzniecība gada atlikušajos mēnešos turpinās stagnēt vai pat kristies. Latvijas eksportētājiem jārēķinās, ka konkurence eksporta tirgos saasināsies un primārais mērķis būs noturēt esošās pozīcijas, kaut šādos apstākļos vienmēr paveras jaunas iespējas. Ņemot vērā Latvijas uzņēmēju elastību, tas varētu sniegt izredzes līdz šim mazāk pieejamos tirgos vai nišās, kas nozīmē, ka plānus par jaunu tirgu apguvi atmest pilnībā var nebūt pareizi. 

Dainis Gašpuitis

Ekonomists

AS "SEB banka"

Mob. tālr.: +371 2 6404847

Adrese: Meistaru iela 1, Valdlauči, Ķekavas pagasts,Ķekavas novads, LV 1076.

E-pasts: Dainis [dot] Gaspuitis [at] seb [dot] lv

www.seb.lv