"Rīgas Dzirnavnieks": Negribētu būt atkarīgi tikai un vienīgi no eksporta

12.06.2018.

Gan lielāki, gan mazāki Latvijas uzņēmumi cenšas atrast jaunus noieta tirgus savai produkcijai vai attīstīt darbību jau esošajos, apzinoties, ka mājas tirgus ir salīdzinoši neliels. Arī graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas Dzirnavnieks" pēdējos gados ir aktīvi strādājis eksporta tirgos, palielinot eksporta īpatsvaru apgrozījumā līdz 40%. Vienlaikus "Rīgas Dzirnavnieks" ģenerāldirektore Anita Skudra intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka ir jābūt spēcīgiem arī savā mājas tirgū un uzņēmums negribētu būt atkarīgs tikai un vienīgi no eksporta, jo eksporta apjomi ir ļoti jūtīgi gan pret valūtu svārstībām, gan dažādiem notikumiem pasaulē.

 

Kā vērtējat pašreizējo situāciju graudu produktu tirgū Baltijā?

Tuvojoties pavasarim, sajūtas bija nedaudz labākas nekā pērnā gada nogalē, kad visi vēl domājām par noslīkušo ražu un bijām neziņā par jau iesētajiem sējumiem. Pavasara sākumā sazinājos ar agronomiem, kuri strādā Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrā, un viņi sacīja, ka ziemāji ir pārziemojuši ļoti labi un asnu dīgtspēja arī ir ļoti labā līmenī. Uz to brīdi ziemāji, kas bija stipri pērnajā rudenī un nenoslīka, bija kvalitatīvi. Gan zemnieki, gan mēs bijām optimistiski noskaņoti. Bet šobrīd situācija ir kardināli mainījusies - lielais sausums apdraud sējumus. Zemnieki jau ceļ trauksmes zvanus par gaidāmo ražu un tās kvalitāti. Savukārt mums tas nozīmē bažas, vai izaudzētie graudi atbildīs pārtikas kvalitātei. Mums neder lopbarības graudi.

Kādi šogad varētu būt galvenie izaicinājumi? Bažas par to, kā izaugs vasarāji un cik kvalitatīvi tie būs?

Jā, tas viss būs jāskatās. Mums kā produktu ražotājam graudu kvalitāte ir ļoti svarīga. Pagaidām situācija ar sējumiem ir ļoti nopietna. Līdzīgs sausums pieredzēts vien pirms aptuveni divdesmit gadiem. Vasarāji sausās zemes dēļ neattīstās, kā vajag. Savukārt ziemāji sāk kalst un dzeltēt lielās platībās. Nepieciešams lietus, pat šoreiz ilgstošāks lietus. Pretējā gadījumā graudu tilpummasa būs nekāda un arī pastāv risks, ka neatbildīs pārtikas graudu kvalitātes rādītājiem. Līdz ar to šobrīd par gaidāmajām cenām ir pāragri runāt. Jāgaida notikumu attīstība.

Arī šogad plānojat iepirkt līdz 150 000 tonnu graudu?

Šogad plānojam iepirkt nedaudz vairāk. Šobrīd notiek budžetēšanas process, jo mūsu finanšu gads ir no attiecīgā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam. Konkrētus ciparus gan nevēlētos nosaukt, jo nākamā finanšu gada budžets vēl nav apstiprināts.

Vai ir paredzēts lielāko daļu graudu iepirkt Latvijā?

Jā, un to mēs jau līdz šim darām! Šogad vēlamies iegūt "Zaļo karotīti", lai uzsvērtu, ka izmantojam Latvijā audzētus graudus. Tāds mērķis mums bija arī pagājušajā gadā, bet lietavu dēļ bijām spiesti iepirkt tos arī citos tirgos, jo pietrūka.

Ja graudu pietrūkst, kuros tirgos tos iepērkat?

Nekur tālu neskatāmies. Lietavu lielākā ietekme bija jūtama Latvijā un Igaunijā, savukārt Lietuvā un Polijā ražu lielākoties paspēja novākt laicīgi. Katrā ziņā iepirktais apjoms ir ļoti neliels. Vienmēr dodam priekšroku vietējiem zemniekiem.

Kā vērtējama Latvijas, Baltijas graudkopju piedāvāto graudu kvalitāte? Vai tā pēdējos gados uzlabojas?

Tā ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem. Tiem zemniekiem, kuri strādā mūsu programmās, ir skaidri uzstādījumi, un viņi skaidri zina, kādam ir jābūt produktam, attiecīgi ar šo izejvielu varam būt ļoti apmierināti. Tad, kad skatāmies iepirkuma iespējas kaut kur blakus, mums ir skaidras prasības, kas ir atrunātas līgumā. Pirms graudus iepērkam, paši veicam analīzes un attiecīgi lemjam, vai to kvalitāte atbilst prasībām vai nē. Ņemot vērā, ka līdz šim esam varējuši iegādāties tādas kvalitātes graudus, kādi nepieciešami mūsu produktu ražošanai, varam teikt, ka graudu kvalitāte ir laba. Tāpat ļoti labi zinām, ka Latvija un Baltija Eiropas tirgos kotējas kā labu graudu izcelsmes zeme, līdz ar to milti ir kvalitatīvi.

Esat izveidojuši auzu audzēšanas programmu, kā arī izveidojuši īpašu auzu šķirni "Herkuless Baltic". Plānots, ka nākotnē visus auzu produktus jūs varētu ražot tikai no šīs auzu šķirnes graudiem. Par cik tālu nākotni ir runa?

Somu selekcionēšanas institūts "Boreal Plant Breeding Ltd" ir ziemeļvalstīs labākie, un 65% somu graudaudzētāju strādā ar viņu veidotajām šķirnēm. Ņemot vērā, ka somi pasaulē ir zināmi vairāk kā izcili auzu audzētāji, vērsāmies pie viņiem un lūdzām selekcionēt tieši priekš mums šo šķirni. Nosaucām to par "Herkuless Baltic" tāpēc, ka mūsu zīmols "Herkuless" ir zināms Baltijā, un mēs vēlamies šo šķirni audzēt visās Baltijas valstīs.

Šobrīd mums ir izaudzēts tikai sēklas materiāls. Tātad esam iznākuši laukā no laboratorijas pie pirmajiem zemniekiem, kuri sēs šo sēklu dabīgos apstākļos. Esam izrēķinājuši, ka mums ir vajadzīgi vismaz trīs gadi, lai pavairotu sēklu, un tikai tad varēsim pakāpeniski pāriet uz mērķi, ka viss, ko ražojam, ir ražots tieši no šīs šķirnes. Pagaidām materiāla ir ļoti maz, un esam to uzticējuši saimniecībai "Klidziņas", lai to pavairotu.

Kā sokas citās graudu programmās?

Šobrīd ir paredzēts rudenī uzsākt rudzu programmu. To plānojam uzsākt, lai saglabātu spēcīgas rudzu audzēšanas tradīcijas Latvijā.

Vēl pagājušajā gadā bija diskusija tieši par šo tēmu.

Jā. Piemēram, Igaunijā viņu nacionālā rudzu šķirne ir aizsargāta un valsts rūpējas par to, lai šī šķirne nekad neizzustu. Taču pie mums dzirdam, ka maiznieki nevar no hibrīdsēklām izcept attiecīgas kvalitātes maizi. Šī apsvēruma dēļ vēlamies izveidot rudzu programmu, lai varētu maizniekiem piedāvāt tādus graudus, kādi ir nepieciešami.

Auzu audzēšanas programmā mums sokas ļoti labi, šogad neesam plānojuši palielināt programmā iesaistīto saimniecību skaitu, lai gan gribētāji ir. Šogad plānojam palielināt apjomus jau esošo saimniecību ietvaros.

Vai vispār ir pieprasījums pēc rudzu miltiem no maizniekiem? Rudzu maizes patēriņš augošu tendenci neuzrāda pēdējos gados.

Tā ir, jo tradīcijas mainās. Sabiedrība noveco, daļa iedzīvotāju aizbrauc dzīvot un strādāt citās valstīs, populācija kļūst arvien mazāka un ienāk dažādas modes tendences. Tieši tāpēc mums būtu jārīkojas, lai šī nacionālā iezīme - rudzu maize - neizzustu. Tas būtu valstisks uzdevums šo maizi saglabāt kā patēriņa produktu, ko mūsu iedzīvotāji ēd ikdienā. Gribētos cerēt, ka šajā jautājumā notikumi attīstīsies kā pa spirāli un pēc gadiem rudzu maize atkal piedzīvos ziedu laikus.

Igaunijā, šķiet, programma "Rudzu ceļš" darbojas ļoti veiksmīgi.

Jā, vienlaikus jāņem vērā, ka starp latviešiem, igauņiem un lietuviešiem rudzu maizes lietošanas tradīcijas atšķiras. Igauņi vairāk mīl rupjo rudzu malumu, mums patīk gan rupjais, gan smalkais malums, bet lietuviešiem - tieši smalkais malums. Igauņi ir ļoti laicīgi domājuši par rudzu programmu, un mēs vēlētos viņiem sekot. Tāpēc mēs vēlētos aicināt Zemkopības ministriju par to domāt, sākot no rudzu graudu aizsargāšanas.

Kā to teorētiski varētu izdarīt? Būtu nepieciešamas kādas izmaiņas likumos?

Tās varētu būt valsts atbalsta programmas, kas motivētu audzēt konkrētas šķirnes.

Kurās produktu grupās šobrīd ir vērojams pieaugums?

Kā pasaulē, tā Latvijā aug bioloģisko produktu patēriņš. Latvija un Baltija kopumā ir mūsu mājas tirgus, bet, lai gan pieaugums procentuāli šķiet liels, ņemot vērā, cik šeit ir iedzīvotāju, patēriņa apjomu par ļoti lielu nosaukt nevar. Tomēr ņemot vērā bioloģisko produktu attīstības tendences pasaulē, arī mums bioloģisko produktu ražošanas apjoms ir būtiski audzis.

Par kādu periodu ir runa?

Šajā gadā pret iepriekšējo gadu, nemaz nerunājot par to, kā tas ir mainījies ar periodu pirms trijiem gadiem. Galvenokārt tas ir eksportā, jo vietējais tirgus un arī korporatīvo klientu segments, kura ietvaros strādājam ar ceptuvēm, ir neliels.

Paredzat, ka augšupejošās tendences bioloģisko produktu segmentā turpmākajos gados saglabāsies?

Noteikti! Gan Vācijā, gan citās lielajās Eiropas valstīs pieprasījums tikai aug.

Kuri produkti vietējā tirgū ir pieprasītākie?

Mūsu "Herkulesa" auzu pārslas joprojām ir ļoti iecienīts produkts, šajā segmentā esam tirgus līderi. Neskatoties uz konkurentu ienākšanu tirgū, savas pozīcijas esam noturējuši. Ja skatāmies uz Latvijas tirgu kopumā, auzu pārslu tirgus ir stabils ar nelielu kritumu, taču, salīdzinot ar iedzīvotāju skaita kritumu, auzu pārslu tirgus kritums ir mazāks. Arī pateicoties tam, ka mums ir izdevies iemācīt jaunajai paaudzei ēst auzu pārslas. Pie tā esam strādājuši jau vairākus gadus, tostarp rudeņos skolās rīkojot "Putras dienas" un izglītojot par graudaugu veselīgumu. Mēs esam sociāli atbildīgs uzņēmums, un mums ir svarīga ilgtspēja.

Kādas ir prognozes par graudu tirgu attīstību šajā un nākamajā gadā? Kādas varētu būt galvenās tendences?

Pirmkārt, ja salīdzinām Eiropas zemnieku ražas ar mūsu zemnieku ražām, mums vēl ir kur augt. Mūsu jaudas vēl nav ne tuvu maksimālajām.

Ja skatāmies uz eksporta tirgu attīstību, ļoti labi zinām, ka visās Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu valstīs kviešu un auzu miltu patēriņš ir milzīgs, jo viņiem ir attiecīgas tradīcijas un arī populācija aug. Tas nozīmē, ka eksporta apjomi pilnīgi noteikti augs. Turklāt ne tikai mums kā ražotājiem, bet arī zemnieki pratīs realizēt savus graudus šajos tirgos. Līdz ar to galvenais virziens viennozīmīgi ir eksports. Arī mēs to esam parādījuši. Mums stratēģiski svarīgi ir bijis attīstīt eksportu, mūsu produkts ir tam piemērots un arī mūsu jaudas ļauj to izdarīt. Tāpat, lai izdotos attīstīt eksportu vēl vairāk, mums ir izpildīti tādi priekšnosacījumi kā iegūti eksporta sertifikāti. Tas ir ļoti svarīgi, lai varētu ieiet šajos tirgos.

Runājot par sadarbības partneriem, jānorāda, ka šobrīd vairs nepietiek ar to, ka uzrādām sertifikātus. Viņi paši brauc pie mums veikt auditus. Tie mums šķiet pat nozīmīgāki nekā starptautiskie auditi standartu atzīšanai. Katrs klients mums ir ļoti svarīgs.

Šobrīd jūsu eksporta īpatsvars apgrozījumā ir 40%. Vai nākotnē plānojat to palielināt?

Jā, plānojam to kāpināt. Tajā pašā laikā vēlamies saglabāt proporciju gan vietējā tirgū, gan eksportā. Mēs negribētu būt atkarīgi tikai un vienīgi no eksporta, jo eksporta apjomi ir ļoti jūtīgi gan pret valūtu svārstībām, gan dažādiem notikumiem pasaulē, tāpēc ir jābūt spēcīgiem arī savā mājas tirgū.

Vēl eksportā ir svarīgi diferencēt tirgus, lai varētu strādāt ilgtermiņā. Mums ir būtiski, lai mēs nebūtu atkarīgi no viena tirgus. Mūsu eksporta komanda brauc gan uz Āfriku, gan Tuvajiem Austrumiem, gan Āziju, gan Eiropu, tie visi ir ienesīgi tirgi.

Varbūt varat nosaukt šā brīža galvenos Eiropas tirgus? Saprotu, ka šobrīd eksportējat produkciju arī uz Maroku.

Jā, vedam produkciju uz daudziem reģioniem pasaulē - Tuvo Austrumu valstīm, Āziju, Āfriku un Eiropu. Vairāk nekā 20 valstīm. Svarīgi, ka uz turieni vedam produkciju ar savu zīmolu, nedaudz pielāgojot dizainu, kā arī norādot, ka izcelsmes valsts ir Latvija. Mums nav vajadzības, piemēram, pārveidot "Herkulesa" zīmolu eksporta tirgiem, esam tik stipri, ka tas nav nepieciešams.

Pamatā eksporta produkti ir auzu pārslas?

Auzu pārslas, auzu milti un kvieši milti.

Vai ir novērojamas būtiskas atšķirības attiecībā uz pieprasījumu starp Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīm?

Mums vēl ir jāiekaro Vidusāzijas un Tuvo Austrumu tirgi. Šobrīd esam, tā teikt, tikai ielikuši savu kāju durvīs. Lai gan jau sūtām uz turieni ļoti lielus apjomus, potenciāls vēl ir milzīgs.

Arī Eiropā, protams, ir potenciāls, bet šeit esam lielākas konkurences apstākļos. Eiropa visiem ir ērta, tuva, tostarp no transporta pozīciju viedokļa. Vienlaikus jauda, kas ir Āfrikas, Tuvo Austrumu tirgos, ir milzīga, kuru vēl neesam izmantojuši. Arī Ķīnā ir ļoti lielas iespējas.

Vai pēdējā laikā ir nākuši klāt jauni tirgi?

Esam sākuši strādāt Nepālā.

Arī turpmāk plānojat fokusēties uz tirgu diversifikāciju?

Noteikti! Atkarība no viena tirgus ir ļoti liels risks.

Ir pagājuši astoņi mēneši no jūsu finanšu gada. Kā vērtējami rezultāti?

Pēdējie mēneši ir tiešām ļoti labi, un tas ļauj cerēt, ka atlikušie divi mēneši līdz finanšu gada beigām būs tādā pašā līmenī, ja ne vēl augstākā. Eksporta tirgi ir ļoti aktīvi, kas dod pārliecību, ka rezultāti būs labi.

Apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 23 miljoni eiro. Šajā būs

līdzīgi?

Ceram uz līdzvērtīgu rādītāju. Rudens periods bija sarežģīts, līdz ar to, ja šī saruna notiktu pāris mēnešus iepriekš, mēs, visticamāk, būtu noskaņoti pesimistiskāk. Protams, negribam teikt "hop!", pirms finanšu gads ir noslēdzies, bet šobrīd rādītāji ir ļoti labi.

Kurš no segmentiem - industriālais vai plaša patēriņa produkti - šobrīd veido lielāko daļu jūsu ieņēmumu?

Industriālais segments ir lielāks.

Runājot par jauniem produktiem, kādi jaunumi gaidāmi tuvākajā laikā?

Pēdējais jaunums ir proteīna produktu līnija, un to vēlamies attīstīt. Tirgus prasa šādus produktus. Šobrīd ir proteīna pastas, putras, pankūku maisījumi un batoniņi. Veiksmīgi tirgū ir aizgājis miltu maisījums "Hercogs Samta kūka", kuru esam izstrādājuši par godu Latvijas dzimšanas dienai. Cilvēki mūsdienās ir steidzīgi, viņiem nav laika pavadīt vairākas stundas virtuvē, tāpēc miltu maisījumi ir ļoti pieprasīti.

Esam sociāli atbildīgs uzņēmums, tāpēc mums ir svarīgi, kādus produktus piedāvājam pircējiem. Jau vairākus gadus strādājam ar ātri pagatavojamo putriņu receptūru, lai samazinātu cukuru īpatsvaru, nezaudējot to garšu. Daudzās gatavajās porciju putriņās ar augļu un šokolādes garšām mēs esam to samazinājuši par trešdaļu.

Kas ir noteicošie faktori Latvijas iedzīvotājiem, iegādājoties graudaugu produktus? Cena, veselīgums?

Šobrīd veselīgums ieņem arvien lielāku lomu, bet tas noteikti iet roku rokā ar cenu. Latvijas patērētāji joprojām ir atkarīgi no maciņa lieluma. Neskatoties uz to, cik daudz tiek stāstīts par nodokļu reformu labumu, dzīvē mēs to līdz galam neredzam. Tajā pašā laikā patērētājs vēlas ēst kvalitatīvu produktu, tāpēc mūsu uzstādījums ir, ka izejvielām ir jābūt ļoti kvalitatīvām, lai tālāk varam ražot augstvērtīgus produktus. Arī uzņēmuma iekšienē nekad neapstājas darbs pie kvalitātes standartu paaugstināšanas un procesu uzlabošanas, lai patērētājs vienmēr varētu būt apmierināts par nopirkto produktu.

Uzņēmumi ik pa laikam pārskata savu produktu portfeli, izņemot no tā neejošākos. Vai arī jums ir produkti, kuru ražošanu varētu pārtraukt?

Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi savu produktu attīstībai. Tā teikt, vilkt aiz sevis mirstošu kaķi nav vajadzības, tās ir papildu izmaksas un darbs. Piemēram, ir bijušas garšas, kas kādreiz ir bijušas pieprasītas, bet šobrīd tās ir zaudējušas aktualitāti, tāpēc strādājam pie jaunām garšām.

Vai pēdējā gadā ir bijis kāds produkts, kas nav attaisnojis uz to liktās cerības?

Neteiktu, ka kāds produkts nav attaisnojis cerības, drīzāk esam novērojuši, ka produkts ir nedaudz jāpamaina, piemēram, patērētāji labprātāk grib auzu pārslu putriņas ar dažādām odziņām nekā ar piena maisījumu. Sekojam līdzi tirgus datiem. Negribētu teikt, ka kāds mūsu produkts ir bijis ļoti neveiksmīgs.

Vai produktu garšas pielāgojat eksporta tirgiem?

Jā. Kad gatavojamies ienākšanai kādā tirgū, klienti brauc pie mums uz ražotni veikt auditu, un tad dažkārt tiek izteikti lūgumi kaut ko pamainīt produkta sastāvā. Ja mums ir stabils un garantēts sadarbības līgums, darām visu, lai klients ir apmierināts.

Kādas šajā ziņā ir atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju?

Lietuvā jau kuru gadu ir novērojams speltas miltu uzvaras gājiens, bet Latvijā šie milti cilvēku ikdienā tiek izmantoti visai pasīvi. Igauņi vienmēr ir gatavi pamēģināt kaut ko jaunu, modernu, turpretī lietuvieši šajā ziņā ir konservatīvāki. Mēs, latvieši, viņiem vienmēr esam pa vidu.

Kādi ir "Rīgas dzirnavnieka" investīciju plāni šim gadam?

Šogad esam jau investējuši 200 tūkstošus eiro divās ražošanas līnijās. Jāatzīmē, ka grupas ietvaros tuvāko piecu gadu laikā ir paredzēts ieguldīt 10 miljonus eiro. Par investīcijām jānorāda, ka ir svarīgi ieguldīt efektivizācijā, nevis uzsvaru likt uz kādu Eiropas Savienības fondu apgūšanu, kas tajā brīdī varētu likties izdevīgi. Investīcijas tomēr ir jāatpelna. Ir jābūt stabiliem tirgiem, pārliecībai par to, kur saražoto produktu pārdosim. Lai tā nebūtu skriešana pakaļ kādai modes tendencei, kas beigās izrādīsies nevienam nevajadzīga. Mēs atbalstām investīcijas, kas paredzētas, lai efektivizētu rūpnīcas darbu, samazinātu darbaspēka noslodzi.

Pamatā automatizāciju?

Automatizāciju vai līnijas jaudu uzlabošanu.

Tātad piecgades investīcijas varētu tikt ieguldītas tieši iekārtās?

Jā, iekārtās. Ražošana ir svarīgākais punkts. Ņemot vērā visas izmaksas, efektīva ražošana ir mūsu stratēģiskais mērķis numur viens. Saistībā ar šo šajā gadā ražošanas darbiniekiem esam ieviesuši bonusu sistēmu, kuras ietvaros mēram darbinieku efektivitāti katru mēnesi. Izejot no attiecīgā darbinieka ieguldījuma, piemērojam piemaksas.

Tas motivē darbiniekus?

Sākumā bija grūti, jo cilvēki izmaiņas nepieņem ar sajūsmu. Šī sistēma darbojas jau trešo mēnesi, un šobrīd var teikt, ka darbinieki to ir pieņēmuši, bet vadītāji ir iemācījušies ar to strādāt, kas arī ir svarīgs aspekts. Vadītājam ir jāprot pārliecināt darbiniekus par ieguvumiem.

Darbaspēka jautājums ir aktuāla problēma daudzās nozarēs. Vai arī jūsu uzņēmums saskaras ar grūtībām piesaistīt darbiniekus?

Jā, arī mums trūkst darbinieku, tas ir sāpīgs jautājums. Mums ir vajadzīgi darbinieki ražošanā, pie līnijām, noliktavā. Tāpat ļoti bažīgi skatāmies uz tuvojošos ražas novākšanas sezonu, kas ilgs trīs četrus mēnešus.

Darbaspēka jautājums ir aktualizējies tieši pēdējos gados saistībā ar demogrāfijas izmaiņām, cilvēku izbraukšanu?

Daudzi ir izbraukuši, kā arī mūsu sociālā atbalsta sistēma bezdarbniekiem, manuprāt, dažkārt nemotivē cilvēkus strādāt. Ir noteikts cilvēku līmenis, kuri uzskata, ka viņiem izdevīgāk ir saņemt bezdarbnieka pabalstu nekā strādāt. Vienlaikus pret tiem cilvēkiem, kuriem bezdarbnieka pabalsts pienākas, iespējams, pirmo un vienīgo reizi mūžā saistībā ar, piemēram, periodu starp darbvietas maiņu, sistēma ir diskriminējoša.

Runājot par tiem cilvēkiem, kuri ir aizbraukuši dzīvot un strādāt ārzemēs, domāju, ka esam viņus pazaudējuši. Tie, kurus varam atgūt, ir jaunieši, kuri ārzemēs mācās, bet arī tas nav viegli. Vienlaikus jāatzīst, ka mēs paši esam gana snobiski pret jauno paaudzi bez darba pieredzes, tostarp baidoties, ka viņi varētu mūs pašus izstumt no darba tirgus, vienlaikus nereti viņu darbaspējas un motivācija ir trīs reizes lielāka nekā citiem un viņi var pavilkt līdzi arī pārējos darbiniekus darīt vairāk un efektīvāk.

Kā jūs risināt darbaspēka problēmas? Piesaistāt darbiniekus arī no reģioniem?

Mēs ejam nedaudz citu ceļu, piemēram, sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) šogad esam atvēruši ļoti daudz prakses vietu. Esam parakstījuši sadarbības memorandu, kā arī iedibinājuši divas stipendijas - vienu agronomiem, bet otru pārtikas tehnologiem.

Jaunajiem cilvēkiem vēlamies parādīt, ka pārtikas ražošanā, iespējams, nav viegli strādāt, bet ka ar viņu palīdzību varam radīt jaunas iespējas. Vienlaikus saprotam, ka ar prakses vietām šīs darba vietas varam aizpildīt tikai uz neilgu laiku. Esam uzrakstījuši projektus Nodarbinātības valsts aģentūrai par subsidētajām darba vietām. Motivējošākais nav valsts līdzfinansējums, bet gan tas, ka šis ir vēl viens ceļš, caur kuru varētu atrast sev darbiniekus.

Kā jūs vērtējat ārvalstu darbaspēka ievešanu? Vieni uzņēmumi saka, ka vajag, citi to vērtē negatīvi.

Ņemot vērā, ka mums ir sezonas rakstura darbs, mēs būtu atvērti šādam piedāvājumam ievest vismaz uz sezonas laiku no tuvējām valstīm darbiniekus pozīcijām, kuras mēs paši nespējam nodrošināt. Un runa nav par savas sociālās sistēmas graušanu, ka mēs negribētu ņemt darbā vietējos iedzīvotājus, vienkārši te nemaz nav gribētāju. Ja nav darbinieku, mēs nespējam izpildīt pasūtījumus tādā apjomā, kāds ir pieprasīts, līdz ar to mākslīgi bremzējam savus eksporta apjomus.

Kurās amata pozīcijās ir lielākā darbinieku rotācija? Noliktavā?

Jā, noliktavas darbinieku rotācija ir lielākā. Tas ir fiziski smags darbs, un mēs prasām nodrošināt precizitāti, atbildība ir liela.

Cik jums šobrīd ir darbinieku?

102.

Pieminējāt piecu gadu investīciju programmu. Tie būs pašu vai Eiropas Savienības līdzekļi?

Pašu.

Un cik ilgā laikā tos iecerēts atpelnīt?

Tas ir atkarīgs no investīciju objekta, bet maksimums ir četri pieci gadi. Pirmās ieviešam tās investīcijas, kuru atpelnīšanās periods ir 2,5-3 gadi, nākamais posms ir četru gadu investīcijas, bet piecu gadu investīcijas jau ir trešā prioritāte.

Pie kādiem inovāciju projektiem šobrīd strādājat?

Vēlamies uzsākt ciešāku sadarbību ar LLU zinātniekiem un studentiem. Šobrīd spriežam par virzienu. Inovācijām nav jābūt kaut kam kosmiskam, bet tādām, kas palielina efektivitāti un rada produktu papildu izmantošanas iespējas. Darām visu, lai būtu konkurētspējīgi gan vietējā, gan eksporta tirgos. Pasaulē uz vietas nekas nestāv.

Cik liels šobrīd ir jūsu tirgus Latvijā?

Esam stabils tirgus līderis auzu pārslu segmentā, kur mūsu tirgus daļa ir virs 50%. Miltu segmentā esam otrs lielākais spēlētājs. Mūsu mērķis ir noturēt savas pozīcijas auzu pārslu segmentā, bet miltu segmentā pietuvoties pirmajai.

Vai ir izvirzīti kādi mērķi, kurus vēlētos sasniegt, piemēram, piecu gadu laikā?

Tik tālu mērķu mums vēl nav. Ja runājam par auzu pārslām, tad noteikti gribētu sasniegt 57% tirgus daļu Latvijā. Šobrīd ir 55%, bet 57% varētu sasniegt divu gadu laikā.

Kā vērtējat konkurenci jūsu nozarē?

Konkurence, protams, ir liela un sīva. Cīņa par izejvielas piegādātājiem varbūt ir mazāka, bet konkurence par patērētājiem ir ļoti spēcīga. Taču konkurence vienmēr ir bijusi vērsta uz attīstību un neļauj gulēt uz veciem lauriem.

Pasaules tirgū konkurējam ar visiem, cīnāmies par to, lai mūsu produkts atbilstu klientu prasībām un vajadzībām. Būtisks faktors, protams, ir graudu iepirkuma cena, no kuras daudz kas ir atkarīgs. Ja ir tāda situācija kā pagājušajā gadā, kad mēs esam teju vienīgā valsts, kurā ir bijušas spēcīgas un ilgstošas lietavas un līdz ar to mums vienīgajiem ir lielākas graudu iepirkuma izmaksas, tad ir jautājums, kā varam konkurēt. Ir jābūt zināmam "tauku" slānim, lai varētu šādus laikus pārdzīvot un turpinātu konkurēt ar citiem eksporta tirgos.

Bet vai tirgū ir vieta jauniem spēlētājiem?

Ņemot vērā to, ka neviena no rūpnīcām nestrādā uz maksimālo jaudu, iespēja attīstīties varētu būt vienīgi kādu nišas produktu ražotājiem. Protams, katram uzņēmumam jau liekas, ka viņš būs spējīgs apmierināt klientu vajadzības, pārdot produktus un aizņemt daļu tirgus. Gan mūsu, gan eksporta tirgos svarīgi, lai mēs paši apzinātos savu mērķi, jo tad konkurenti vairāk ir kā atbalsts, kas liek strādāt pie uzlabojumiem.

Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgi graudu pārstrādes uzņēmumi? Esam spējīgi ar viņiem konkurēt?

Ir arī tur spēcīgi uzņēmumi, bet varam konkurēt. Igaunijā līderis ir "Tartu Mill", bet Lietuvā spēcīgs spēlētājs ir "Kauno Grudai". Baltijas valstis ir tik mazas, ka zinām viens otru sejā un viens otra stiprās un ne tik stiprās puses.

Kāds kopumā pārtikas ražošanā solās būt šis gads? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

Miltu patēriņš sarūk, tas ir dažādu apsvērumu dēļ. Pirmkārt, mainās tradīcijas, otrkārt, iedzīvotāju skaits samazinās.

Maiznieki saka, ka arī propaganda informatīvajā telpā negatīvi ietekmē maizes izstrādājumu patēriņu.

Jā, tā ir. Tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka strādājam arī eksporta tirgos, sajūtas mums ir gana pozitīvas par situācijas attīstību. Ja strādātu tikai vietējā tirgū, tad arī mēs būtu starp pesimistiem. Tirgus neaug, tas samazinās, līdz ar to nepārtraukti ir jādomā par efektivizācijas celšanu utt. Tāpat nodokļu politika nevieš pārliecību par to, kas būs nākotnē. Vienmēr ir jābūt saspringtam par to, kas būs tālāk, un tas attiecīgi neveicina investīcijas un daudzgadu attīstības plānu izstrādi. Pielāgošanās nodokļu reformai mūsu grāmatvežiem prasīja milzīgu darba apjomu pirmos trīs gada mēnešus gan saistībā ar nodokļu izmaiņām attiecībā uz apgādājamajiem, gan dažādās ienākuma nodokļu likmes. It kā liekas, ka esam 21.gadsimtā un visam vajadzētu būt elektroniski un ērti izdarāmam, bet patiesībā bija jāiegulda milzīgs darbs.

Tāpat stāsts ir par kases aparātu. Mums bija veikaliņš pie noliktavas, kurā tirgojām savus produktus. Nokārtojām visu dokumentāciju, jo mums ir svarīgi būt baltajā zonā un darīt visu atbildīgi. Nokārtojām licences, izdarījām visu, kas vajadzīgs, bet pēc nedēļas atnāca paziņojums no Valsts ieņēmumu dienesta, ka noteiktu sēriju, modeļu kases aparāti nav akreditēti. Mēs tikko bijām dabūjuši akreditāciju, un tas viss kopumā mums izmaksāja tūkstoti eiro… No valsts puses šāda rīcība ir pārkāpums. Tas beidzās ar to, ka no 1.aprīļa slēdzām šo veikalu, mums nav vajadzīgi šādi apgrūtinājumi.

Kā saka, daudz labu nodomu ved uz elli. It kā gribot apkarot noteiktas sfēras, kur notiek krāpniecība, neviens nepadomāja, kā tas atsauksies uz pārējiem tirgus dalībniekiem. Mēs neesam no tiem, kas čīkst un raud un kas ies piketēt. Uztveram situāciju ar nodokļu politiku kā blakusapstākli, ar kuru mums ir jātiek galā.

Vai redzat nepieciešamību veikt uzlabojumus kādos normatīvajos aktos, kas šobrīd apgrūtina jūsu darbu?

Ir Eiropas Savienības prasība, ka eksporta tirgu apguvei lielajiem uzņēmumiem nevar piemērot atbalstu dalībai izstādēs. Bet kuri tad mums ir eksportspējīgākie uzņēmumi? Tie ir lielie uzņēmumi. Mēs jau nebraucam uz izstādēm ekskursijas pēc! Gadā šādas izstādes mums izmaksā 70 tūkstošus eiro, un tas ir ļoti daudz.

Latvijas izstāžu stendos ārzemēs šie mazie uzņēmumi piedāvā ar rokām gatavotas konfektītes, zāļu tējiņas utt. Tas viss ir ļoti labi, bet kā lai viņi nodrošina, piemēram, Ķīnas tirgum nepieciešamos apjomus? Valsts par to nav padomājusi, ka šīs prasības var izpildīt tikai lielie ražotāji. Līdz ar to ir jautājums, cik efektīvi iztērējam šo atbalsta naudu? Augsti vērtēju šos mazos uzņēmumus, arī viņiem ir jābūt atbalstam.

Eiropas Komisijas Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja pieņēmusi lēmumu aizliegt neonikotinoīdu lietošanu atklāta lauka platībās. Vai tas kā ietekmēs jūsu uzņēmumu?

Mums ir svarīgs produkts, kuru pārdodam gala patērētājiem. Saprotam, ka katrs ķīmisko vielu lietojums graudaugu apstrādē atstāj kādu iespaidu un to jebkurā gadījumā kaut kā veidā uzņemam. Latvijā viedokļi par šo lēmumu ir dažādi. Bet, ja neonikotinoīdu lietošana nodara kaitējumu bitēm, tad tie nodara kaitējumu arī cilvēkam. Mēs pasaulē jau tā esam tik samaitāti ar dažādām ķīmiskajām vielām. Mūsu uzņēmums atbalsta drošu pārtiku, un drošas pārtikas pamatā ir drošas izejvielas.

Kas, jūsuprāt, eksporta tirgos ir galvenie šķēršļi, kas kavē attīstību?

Tieši mums tādu īpaši nav. Galvenais ir konkurētspējīga cena, kvalitāti mēs spējam nodrošināt.

Taču, runājot par pārtikas nozari kopumā, ražotājiem ir jābūt gataviem ražot noteiktus apjomus, kā arī ir jābūt sakārtotām kvalitātes sistēmām, lai vispār varētu ieiet starptautiskajos tirgos. Bez starptautiskajiem kvalitātes sertifikātiem tevi neviens neuzskatīs par nopietnu spēlētāju. Tāpat noteikti ir jādomā par savu produktu ilgtspēju, un nevar gribēt nopelnīt visu naudu jau pirmajā pasūtījumā. Mūsu mentalitātes īpatnība ir tāda, ka gribam visu nopelnīt vienā gadā, peļņu izlietot jauna, smalka auto iegādei, bet nedomājot, kāds būs nākamais gads. Jāsaprot, ka pasaulē domā citādi un mums ir jākonkurē ar pasaules tirgu, pasaules domāšanu. Racionāli jāizvērtē visi izdevumu posteņi, jābūt ļoti uz mērķi orientētiem un pārliecinātiem par sevi, kas arī ir mūsu problēma. Mums ir tādas pašas iespējas kā pārējiem. Tas ir pašapziņas, iniciatīvas, drosmes, pārliecības un arī atbalsta no valsts puses jautājums.

Vai vēl ir kas piebilstams?

Gribētu pateikt paldies zemniekiem, kas strādā ar "Rīgas dzirnavnieku" jau daudzus gadus. Paldies par uzticamību, pārliecību, ka esam labs sadarbības partneris ilgtermiņā! Tas ir neatsverami, un mums ļoti svarīgi, lai iepriecinātu mūsu iedzīvotājus ar kvalitatīviem produktiem.

Publicēta: 12.06.2018 01:10,Arta Goba, LETA