Par preču zīmes aizsardzības aspektiem Ķīnā

Ieva Jākobsone - Bellomi, LIAA pārstāvniecības Ķīnā vadītāja, 04.09.2015.

Par preču zīmes aizsardzības aspektiem Ķīnā

2015.gada pavasaris ražīgi ievadīja Latvijas pārtikas produktu ceļu uz Ķīnas patērētāju tirgu, kura pirktspējīgā vidusšķira, kā prognozēts no starptautisko novērotāju puses, sasniegs 600 miljonus Ķīnas iedzīvotāju jau tuvāko piecu gadu laikā. Maijā Latvijas kompānijām ar LIAA organizētā nacionālā stenda atbalstu bija iespēja iepazīstināt Ķīnas potenciālos sadarbības partnerus ar saviem produktiem starptautiskajā un lielākajā Āzijas pārtikas industrijas nozares izstādē SIAL 2015. Izstāde norisinājās no šī gada 6.-8.maijam Šanhajā. Tajā piedalījās kompānijas no vairāk kā 60 valstīm un to apmeklēja vairāk nekā 61 tūkstotis apmeklētāju, kas ir par 11,5 % vairāk nekā iepriekšējā gada izstādē un kas liecina par Ķīnas iepircēju intereses par Rietumu produktiem palielināšanos. Turklāt, veiksmīgi sadarbojoties Ārlietu ministrijai, Pārtikas veterinārajam dienestam un LIAA pārstāvniecībai Ķīnā, maijā un jūnijā Ķīnas administratīvās institūcijas izsniedza atļaujas Latvijas piena un zivju produktu eksportētājiem pārdot savu produkciju Ķīnā. Šī ziņa patiesi labvēlīgi ietekmēja Ķīnas biznesa partneru interesi par Latvijas produktiem SIAL izstādes laikā, gan arī pēc tam LIAA pārstāvniecības Šanhajā rīkotajā follow-up degustācijā Very Latvia birojā Šanhajā, kā arī dalībā patērētāju produktu izstādē Ningbo šī gada jūnijā. Tādēļ sagaidāms, ka Latvijas pārtikas produktu eksports jau tuvāko gadu laikā strauji pieaugs, un Latvijas kompānijas izrādīs arvien lielāku interesi par šo strauji augošo un bagāto tirgu.

Tomēr, kā jau daudzkārtīgi minēts, Ķīnas tirgus, lai gan vilinošs, ir grūtībām un šķēršļiem pilns, ne tikai attāluma un ne īpaši saprotamās kultūras un valodas dēļ, bet vairāk gan biznesa kultūras dēļ. Vai precīzāk sakot – biznesa kultūras attīstības līmeņa un likuma varas neviennozīmīgas būtības, interpretācijas un pielietojuma dēļ. Pēdējos mēnešos LIAA pārstāvniecības darbā Ķīnā nākas sastapties ar spilgtākām un Latvijas uzņēmumiem kaitniecīgākām krāpniecisku darījumu iezīmēm gan biznesa sadarbības veidošanas pirmsākumos, biznesa partneru nolaidīgā un prettiesiskā attieksmē pret uzņemto līgumtiesisko saistību pildīšanu, gan arī ar klaju cita uzņēmuma intelektuālo īpašumtiesību aizskaršanu, iespējams, ar ļaunprātīgiem nodomiem. Iespējams, ka daudzi Latvijas uzņēmumi, it īpaši pārtikas un dzērienu nozares pārstāvji, uzskatīs, ka viņu produkcijai loģiski būtu maza saistība ar šo konkrēto īpašumtiesību kopumu – ‘Mūsu garšu un produkta sastāvdaļu tam mazajam čaklajam ķīnietītim nu nebūtu nemaz tik viegli nokopēt!’. Bet – iepakojumu un kompānijas vārdu vai produkta tirdzniecības zīmi gan! Šādā skatījumā gribētu jūs iepazīstināt ar kādu nesenu gadījumu, kura faktoloģiskajā izspēlē centīšos arī norādīt biznesa problemātiku, ar kuru jebkuram uzņēmumam būtu jārēķinās nepārdomāti un nesagatavoti skatoties uz lielo Ķīnas tirgu.

Kā saka amerikāņu biznesa teorētiķi case in point ir kāda veiksmīga, kičīga un interesanta Latvijas dizaina kompānija, kuras produktu klāsts ir tik ļoti zīmola ‘Created in Latvia’ raksturojošs (‘Created in Latvia’ zīmolu raksta autore šī raksta ietvaros ir aizņēmusies no K.Šmita, Pasaules Bankas vecākā ekonomista Ķīnā, kurš šī gada jūlijā PBLA Latvijas Ekonomikas un inovācijas forumā izvirzīja šo kā iespēju aizstāt ‘Made in Latvia’, tādejādi uzsverot latviešu radošo garu). Latvijas kompānija, sauksim to par ‘Radošā dizaina darbnīca - RDD’ savos septiņos darbības gados veiksmīgi ir ieņēmusi nozīmīgu lomu Baltijas tirgos, ar labiem panākumiem ir uzsākusi eksportu uz tālākiem Eiropas tirgiem un ASV, kā arī dažādos medijos - dizaina žurnālos, preses relīzēs, izstādēs, sociālajās un digitālajās platformās, ir pozicionējusi sevi kā vienu no interesantākajiem un emocionāli siltākajiem dizaina simboliem savā industrijā. RDD, piemērojoties Eiropas un Amerikas patērētāju stila preferencēm, ne reizi nebija aizdomājusies par lielo bagāto tirgu, sauktu par Ķīnu... Līdz brīdim, kad RDD īpašnieks kādā saulainā rītā, baudot ik rīta kafiju uz privātmājas terases un pārbaudot savus e-pastus, savā iesūtnē ieraudzīja kādu ziņu no kāda Pekinas juridiskā biroja, kurš it kā specializējoties intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumos.

Ziņa bija pārsteidzoši lakoniska – fakta konstatējums, ka Ķīnas Preču zīmju ofisa (China Trade Mark Office, turpmāk - CTMO) oficiālajā izdevumā ir publicēts preču zīmes ‘RDD’ reģistrācijas pieteikums (arī ar vizuālu līdzību sakritīgs), kuru pagājušā gada 22.jūlijā ir iesniedzis kāds Wang Jie kungs (vārds, protams, mainīts). Pekinas juristi savā e-pastā papildus informēja Latvijas uzņēmuma īpašnieku, ka viņiem ir zināms, ka šī RDD preču zīme pieder Latvijas RDD kompānijai, un, ka viņi var sniegt palīdzību šīs preču zīmes ‘atgūšanā’. Analizējot šo gadījumu no loģiskā viedokļa, ir grūti aptvert faktu, ka RDD neesot pārstāvētam Ķīnas tirgū, neeksportējot uz šo tirgu vai aktīvi neizrādot savu preču zīmi šajā tirgū, ka kāds Ķīnā varētu zināt par šādas mazas Latvijas kompānijas un tās preču zīmes esamību. Bet mūsu globalizācijas laikmetā fakts paliek fakts, it īpaši ja tas ir skaidri un gaiši norādīts CTMO preču zīmju reģistrā.

Runājot un analizējot šo gadījumu ar China IPR SME Helpdesk Pekinā (ES projekts, kura ietvaros ES kompānijām tiek sniegta sākotnējā konsultācija par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem Ķīnā) ekspertiem, kā arī ar privātajiem juristu birojiem šeit Pekinā, ir pieļaujams, ka konkrētā persona Wang Jie ir nejauši izvēlējies savai produkcijai preču zīmi tieši tādu pašu kā Latvijas kompānijas, kā arī tikpat nejauši to ir reģistrējusi tieši tajā pašā dizaina produktu klasē kā Latvijas kompānija. Bet tikpat labi ir pieļaujams, ka Wang Jie šo preču zīmi ir reģistrējis nolūkā to izmantot sev finansiāla labuma gūšanā. Pēdējā iespējamība varētu loģiski šķist daudz ticamāka, ko apliecina arī fakts, ka citu valstu kolēģi Pekinā, tiekot informēti par viņu valstu uzņēmumu preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kurus veikusi šī pati persona, atbildot, norādīja, ka šādi gadījumi viņu praksē ir ikdiena un ka parasti tie ir saistīti ar atpirkuma maksas pieprasīšanu ārvalstu kompānijām.

Teorētiski modelējot situācija ir šāda: Ķīnas privātpersona vai juridiska persona seko līdzi jaunākajām tirgus tendencēm vai nu vienā konkrētā industrijā vai vairākās caur informācijas apriti globālajos informācijas tīklos un izvērtē, vai ārvalstu kompānijas un to produkti varētu būt interesanti Ķīnas tirgum. Ja ‘novērotājam’ šķiet, ka kādai konkrētai preču zīmei šāds biznesa potenciāls Ķīnā varētu būt, tas tūlītēji pārbauda Ķīnas Preču zīmju ofisa reģistru un, ja konkrētā zīme nav vēl reģistrēta, iesniedz pieteikumu reģistrēt šo preču zīmi uz sava vārda. ‘Novērošana’ var izpausties gan lasot presi, skatoties televīziju, gan arī plašāk un aktīvāk - dodoties tūrisma braucienos uz Rietumiem un tur nolūkojot aizraujošas kompānijas vai arī apmeklējot starptautiskas izstādes Rietumos vai tepat Austrumos. (Pat nesenā vēsturē saistībā ar šādiem komerctūrisma braucieniem uz Rietumiem un dalību izstādēs tika piezīmēts – ‘tikai neļaujiet ķīniešiem fotogrāfēt savu produkciju!’) Ja pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācijas oficiālajā CTMO laikrakstā 3 mēnešu laikā netiek izvirzīta opozīcija preču zīmes reģistrācijai, tad ‘novērotājs’ saskaņā ar Ķīnas likumdošanu, kuras ietvaros īpašuma tiesības uz preču zīmi tiek nostiprinātas pirmajam, kurš iesniedz reģistrācijas pieteikumu, kļūst par likumīgo preču zīmes īpašnieku visā Ķīnas teritorijā (šeit gan jāatzīmē, ka Honkonga ir atsevišķa jurisdikcija).

Attiecīgi – ja Latvijas kompānija nevēlas skatīties uz Ķīnu kā potenciālo noieta tirgu – vai šādai preču zīmes reģistrācijai Ķīnā būtu kāda negatīva, jūtama ietekme uz Latvijas kompānijas turpmāko izaugsmi un biznesa potenciālu? Pirmkārt, nevienam nevajadzētu imponēt fakts, ka viņa īpašums vai radošā doma, vai ideja, tiktu izmantota no kādas trešās personas puses bez īpašnieka piekrišanas un ar vienošanos par atlīdzību vai bez tās. Otrkārt, šāda situācija būs ieguldījums citas personas vai kompānijas pārdošanas veicināšanā - jaunais Ķīnas īpašnieks, ja viņš uzsāks līdzīgu produktu ražošanu, bez atlīdzības turpmāk varēs izmantot jebkādu PR un marketinga kampaņu, ko veiks idejas, domas radītājs jebkurā pasaules malā, sava tēla spodrināšanai un peļņas veicināšanai Ķīnas tirgū. Norāde, ka preču zīme ir Rietumos un produkti tiek pārdoti Eiropas un ASV tirgos, dos Ķīnas kompānijai iespēju maldināt savus klientus un, iespējams, pielīdzināt Ķīnas ražojumu cenas Eiropā un ASV pārdotajiem produktiem. Un, treškārt, idejas radītājam tiks liegtas iespējas ienākt ar šo pašu tirdzniecības zīmi (vai līdzīgu!) Ķīnas tirgū un jebkura sadarbība ar Ķīnas partneriem, piemēram, par produktu pārdošanu interneta veikalā, tiks uzskatīta par Ķīnas kompānijas īpašuma tiesību pārkāpumu un tiks aizliegta.

 Šis pēdējais aspekts arī ir visjūtīgākais konkrētajai Latvijas kompānijai. Proti, RDD pēdējā gada laikā ir uzsākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem biznesa sadarbības partneriem šeit Ķīnā, un pēdējo trīs mēnešu laikā RDD produkcija ir nopērkama jau pāris Ķīnas interneta veikalos. Ja preču zīme tiks reģistrēta uz Wang Jie kunga vārda, tad šis kungs pēc preču zīmes reģistrācijas fakta, varēs pieprasīt no Latvijas kompānijas pārtraukt jebkuru biznesa sadarbību ar Ķīnas biznesa partneriem, vai vēl ļaunāk – vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu, Latvijas kompānijai prettiesiski izmantojot viņa preču zīmi Ķīnas teritorijā. Vai – un kas, kā tiek minēts profesionāļu aprindās, iespējams ir galvenā motivācija šādam preču zīmes reģistrācijas pieteikumam – vērsties pie Latvijas kompānijas ar piedāvājumu atpirkt šo zīmi. Ķīnā publiskajā telpā eksistē šāds preču zīmju sekundārais tirgus, kurā var pirkt un pārdot preču zīmes sākot no pāris tūkstošiem juaņu līdz pat pāris simts tūkstošiem juaņu.

Tomēr – ja kompānija, ņemot vērā globālās ekonomikas dinamiku un Ķīnas tirgus pieaugošo potenciālu, kā arī emocionālo saikni ar radīto produktu un preču zīmi, vēlētos nodrošināt savas tiesības uz šo preču zīmi arī Ķīnas tirgū – kādas ir opcijas šajā situācijā?

Pirmkārt, vērtējot Ķīnu kā potenciālo noieta tirgu, jau pašos pirmsākumos uzņēmumam būtu nepieciešams izsvērt preču zīmes Ķīnā reģistrācijas lietderību. Šis ir viens no pirmajiem padomiem, ko mēs LIAA sniedzam jebkurai Latvijas kompānijai, kura skatās uz Ķīnas tirgu (piemēram, plāno nosūtīt pirmo testēšanas kravu ar produktiem potenciālajam Ķīnas sadarbības partnerim), kā arī ja tā plāno piedalīties izstādēs Ķīnā. Bieži vien preču zīmju noskatīšana notiek tieši izstādēs, kurās ķīniešu ‘novērotājs’ redz konkrēto produktu un preču zīmi un iezīmē tās potenciālu Ķīnas tirgū, vērojot izstādes apmeklētāju interesi par to. Turklāt, ārvalstu kompānijas dalība izstādē Ķīnā jau liecina par tās nopietnu interesi par šo tirgu un attiecīgi, par sagaidāmo peļņu, ja un kad ārvalsts kompānija būs spiesta atpirkt savu preču zīmi no Ķīnas ‘novērotāja’, kurš būs pamanījies to pieteikt reģistrācijai CTMO pirmais. Lai novērstu šādu situāciju, ieteicams preču zīmes reģistrāciju veikt jau sākotnējā Ķīnas tirgus potenciāla izvērtēšanas stadijā. Preču zīmes reģistrācijas Ķīnas teritorijā pieteikumu var iesniegt Latvijas Republikas Patentu valdē (http://www.lrpv.gov.lv/lv/precu-zimes/ka-registret-precu-zimi), izmantojot starptautiskās reģistrācijas procesu, vai arīdzan uzsākt Ķīnas nacionālās reģistrācijas procesu, izmantojot Ķīnas preču zīmju aģentu pakalpojumus (http://www.china-iprhelpdesk.eu/zh-hans).

 Otrkārt, situācijā, kad ‘novērotājs’ jau ir paspējis pieteikt zīmes reģistrāciju Ķīnas Preču zīmju reģistrā, bet juridiski tas vēl neskaitās preču zīmes juridiskais īpašnieks Ķīnā – Latvijas kompānijai ir ļoti ieteicams iesniegt opozīcijas pieteikumu CTMO. Opozīciju ir iespējams iesniegt 3 mēnešu periodā pēc preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izsludināšanas CTMO oficiālajā laikrakstā. Pateicoties Ķīnas uzņēmīgajām kompānijām, kuras uzdodas par intelektuālo īpašumu aizsardzības birojiem, ārvalstu kompānijas tiek informētas par šādu reģistrācijas pieteikuma faktu, kā raksta sākumā minētajā e-pastā Latvijas kompānijas īpašniekam. Šīs konkrētās lietas sakarā raksta autore apmeklēja un personīgi iepazinās ar šo juridisko biroju Pekinā – iespējams, ka kompānijā arī strādā CTMO reģistrēti preču zīmju aģenti, bet pēc vispārējas iepazīšanās ar kompāniju šķiet, ka tās pamatuzdevums ir klientu meklēšana – lielā telpā izvietoti gari galdi ar datoriem pie kuriem ieurbušies google un baidu sēdēja ķīnieši universitāšu jaunāko kursu studentu vecumā. Šo darbinieku uzdevums ir ik dienu sekot līdzi CTMO oficiālajam laikrakstam, meklēt pieteikumus, kuros ir svešvalodās rakstītas preču zīmes, meklēt interneta vietnēs, vai šāda preču zīme ir ārvalstu un CTMO datu bāzē pārliecināties, vai ārvalstu kompānija ir pieteikusi tās reģistrāciju. Gadījumā, ja tā nav, tad šo jauniešu uzdevums ir sazināties ar ārvalstu kompāniju un informēt to par konkrēto faktu un piedāvāt sniegt juridisku palīdzību opozīcijas sagatavošanā.

Parasti, šādos gadījumos China IPR SME Helpdesk neiesaka sadarboties opozīcijas sagatavošanā ar šādām kompānijām. Viens no būtiskākajiem iemesliem – šādi juridiski biroji var būt sadarbības partneri ‘novērotājam’, kurš ir reģistrējis šādu zīmi un atpirkšanas gadījumā atpirkuma summa varētu būt nozīmīgāki augstāka nekā ejot caur jautājumā neiesaistītajām juridisko pakalpojumu oficiālām sniedzējām kompānijām. China IPR SME Helpdesk mājas lapā ir pieejama informācija par viņu ekspertiem, gan Ķīnā, gan arī ārvalstīs, kuri var sniegt juridisku palīdzību opozīcijas sagatavošanā un iesniegšanā, preču zīmju reģistrācijas pieteikuma sagatavošanā un iesniegšanā, kā arī sarunu vešanā ar ‘novērotāju’, kā alternatīvu ceļu preču zīmes pārreģistrācijai uz ārvalstu kompānijas vārda (http://www.china-iprhelpdesk.eu/content/our-experts ). Atpirkuma sarunas parasti noris vienlaicīgi ar opozīcijas pieteikuma papildus pierādījumu sagatavošanas un iesniegšanas procesu (3 mēnešu periodā pēc opozīcijas pieteikuma iesniegšanas, pieteicējam ir tiesības sagatavot un iesniegt papildus dokumentus, pierādījumus, kas liecina par to, ka preču zīmes likumīgais īpašnieks ir pieteicējs).

Opozīcijas process ilgst 12-18 mēnešus. Pierādījumi, kuri apliecina, ka preču zīme pieder konkrētai ārvalstu kompānijai, ir reģionāla rakstura, proti, ārvalstu kompānijai ir jāpierāda, ka ‘novērotājs’ varēja zināt, ka šī preču zīme pieder citai kompānijai caur Ķīnas informatīvo telpu. Lielākoties šādi pierādījumi ir ziņas, raksti, foto ar konkrēto preču zīmi ar norādi uz ārvalstu kompāniju, bet šādai informācijai ir jābūt bijušai pieejamai tieši Ķīnas tirgū. Kā pierādījums faktam, ka ‘novērotājs’ varēja zināt, ka preču zīme pieder ārvalstu kompānijai, ir arī pierādījums, ka ‘novērotājs’ ir bijis saistīts vai ir saistīts ar ārvalstu kompānijas sadarbības partneri Ķīnā, piemēram, ‘novērotājs’ strādājis kompānijā, kura importē un pārdod Ķīnā konkrētās kompānijas produktus. Tāpat CTMO, izvērtējot lietas materiālus, ņem vērā faktu, ka ‘novērotājs’ ir pieteicis reģistrācijai vairākas preču zīmes un attiecīgi pieteikums ir saistīts ar ‘sliktiem nolūkiem’ (reģistrācija ir pieteikta in bad faith). Preču zīmes reģistrācija Eiropā vai kādā citā trešajā valstī diemžēl Ķīnā netiek uzskatīta par pietiekamu pierādījumu opozīcijas atbalstīšanai.

Treškārt, ja preču zīmes reģistrācijas process ir juridiski pabeigts un Ķīnā preču zīme, piemēram, RDD preču zīme, ir jau reģistrēta uz Wang Jie kunga vārda – šādā gadījumā vienīgā iespēja atgūt preču zīmi ir to atpirkt no ‘novērotāja’. Arī šādā gadījumā ieteicams būtu sadarboties ar CTMO atzītu preču zīmju aģentu, ar pieredzi preču zīmju atpirkšanā.

Jebkurā no trim augstāk aprakstītajiem scenārijiem, būtiski ir izvēlēties uzticamu un profesionālu preču zīmju aģentu. RDD gadījumā šī raksta autore, vienojoties ar Latvijas kompāniju, apmeklēja un iepazinās ar trim RDD izvēlētajiem preču zīmju aģentiem. Papildus juridiskajai profesionalitātei un piedāvājuma izstrādei Latvijas klientam, būtiski ir ņemt vērā, ka ārvalstu kompānijas nedrīkst tieši pārstāvēt savus klientus Ķīnas tiesās un ka ķīniešu jurists pārzinās labāk Ķīnas likumdošanas un tiesu varas nerakstītos likumus, kā arī dažādās īpatnības sarunu vešanā ar čaklo ķīniešu ‘novērotāju’.