Pētījums: Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas

Rīga, 29.janv., LETA. Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas, otrdien pētījuma "Latvijas reģionu eksportspējas un Ekonomikas Enerģijas indekss par 2017.gadu" prezentācijā stāstīja "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Mārupes novada ienākumi uz vienu iedzīvotāju preču eksportā veidoja 226,3 miljonus eiro, bet pakalpojumu eksportā 1,308 miljardus eiro.

Viņš skaidroja, ka augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. "Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c. nozarēs, kā arī informāciju tehnoloģiju (IT) pakalpojumu sniedzējiem," teica Strautiņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka otro vietu šajā reitingā ieņem Kocēnu novads pie Valmieras, ņemot vērā lielo kokapstrādes un kūdras ieguves apjomus. Trešajā vietā ir Mālpils novads, kurā darbojas mēbeļu ražošanas uzņēmums ar vislielāko nodarbināto skaitu - SIA "Kvist".

Pēc Strautiņa sacītā, starp lielajām pašvaldībām pirmo vietu ieņem Valmiera, kuras eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju preču jomā veidoja 362,3 miljonus eiro, bet pakalpojumu jomā - 107,8 miljonus eiro. Otro un trešo vietu ieņem attiecīgi Olaines un Smiltenes novads, kas ir ļoti spēcīgi ražošanas centri. Olaines eksporta ienākumi preču jomā bija 530,6 miljoni eiro, bet pakalpojumu - 6,6 miljoni eiro, turpretim Smiltenes novadā preču eksports veidoja 453,9 miljonus eiro, bet pakalpojumu nozarē eksporta ienākumi nebija.

Strautiņš uzsvēra, ka ir novadi, kuros eksporta uzņēmumos maksāto algu apjoms no līderiem atpaliek pat desmitiem reižu. Viņš sacīja, ka ir novadi Pierīgā (Carnikavas un Baldones novadi), kuru eksportspēja ir neliela, bet kuru tuvumā ir daudz darba iespēju - gan Rīgā, gan tuvākajos novados (Ādažos un Ķekavā), kuros strauji attīstās rūpniecība. Tostarp ir arī novadi citos Latvijas reģionos, galvenokārt austrumu pierobežā, arī Sēlijā, atsevišķi novadi Kurzemē, kuru ļoti mazā eksporta aktivitāte "neapšaubāmi ir drauds to ilgtspējai".

"Līdzīga, lai gan ne tik kontrastaina aina paveras lielo pilsētu salīdzinājumā. Jūrmalas zemā vieta šajā indeksā nerada satraukumu, jo tās iedzīvotājiem darba iespēju netrūkst. Salīdzinoši zemais eksporta apjoms Daugavpilī un Rēzeknē savukārt ir liels risks šo pilsētu nākotnei. Šo pilsētu eksporta nozares pagaidām vēl nespēj radīt tādu ienākumu plūsmu, lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, kā arī nav pietiekami stiprs atbalsta punkts to reģioniem, kuros trūkst citu spēcīgu attīstības centru," skaidroja Strautiņš.

Kā stāstīja Strautiņš, ļoti krasi atšķiras ne tikai teritoriju eksporta apjoms, bet arī tā struktūra. Pēc viņa paustā, Vidzemē gandrīz pusi eksporta veido meža nozare, turpretim Kurzemē metālapstrādes un mašīnbūves devums ir nedaudz lielāks, kā arī strauji augošs. Turpretim Rīga, pirmkārt, ir pakalpojumu eksporta centrs.

Savukārt IT un biznesa kalpojumi pilsētai nes ienākumus, kas ir līdzīgi rūpniecības un transporta kopējam devumam. Strautiņš sacīja, ka kontrastaina aina paveras, aplūkojot Latvijas teritoriju bijušo rajonu dalījumā. Strautiņš pētījumā secināja, ka ir rajoni, kuros gandrīz 90% eksporta veido dabas resursu ieguve un pārstrāde (Aizkraukles un Valkas novados), kā arī ir tādi, kuru ekonomika ir diversificēta, bez kādas izteikti dominējošas nozares (Dobeles un Liepājas novados).

Strautiņš piebilda, ka 1390 uzņēmumu dati pētījumam ir vākti jau vairākus gadus, aptverot svarīgākās eksporta nozares - metālapstrāde un mašīnbūve, ķīmija un farmācija, lauksaimniecība un mežsaimniecība, IT, transporta pakalpojumi un citas.

"Tā kā pētījuma objekts ir nevis dažādu pašvaldību teritoriju devums starptautiskajā tirdzniecībā, bet spēja gūt ienākumus visos tirgos ārpus to robežām, ir aplūkotas arī tādas nozares kā pārtikas pārstrāde, kurām pārējā Latvija veido lielu daļu apgrozījuma. Pat pārtikas ražotāji vairākumā gadījumu ir gandrīz simtprocentīgi eksportētāji no to pilsētu un novadu skatupunkta, kuros tie atrodas," uzsvēra Strautiņš.

Viņš piebilda - kā galvenais indikators uzņēmumu spējai radīt ienākumus dažādās Latvijas vietās izmantoti to Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kas precīzi atspoguļo legāli maksāto algu summas. Lauksaimniecībai papildus izmantoti arī lauksaimniecībā izmantojamās zemas (LIZ) dati kā indikators ekonomiskajai aktivitātei šajā nozarē.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka, apvienojot pētījuma rezultātus ar datiem par uzņēmumu maksāto uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) summu reģionos, ir radīts Ekonomikas Enerģijas indekss, kas atspoguļo divus svarīgus reģionu, pilsētu un novadu attīstības potenciāla elementus - uzņēmumu spēju radīt ienākumus šo teritoriju iedzīvotājiem, radot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, kā arī spēju pelnīt, tātad investēt. Uzņēmumu peļņas apvienošana ar eksporta datiem rada vēl kontrastaināku ainu, jo pelnošākie uzņēmumi galvenokārt ir izvietoti vietās, kur ir spēcīgs eksports.