Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija: Turpinot augt, sāk pietrūkt personāla

31.05.2018.

Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumi pērn turpināja audzēt apgrozījumu un meklēt jaunus noieta tirgus. Tomēr, augot darbības apjomiem, arvien akūtāka kļūst darbinieku problēma, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis. Viņš min, ka pašlaik brīvprātīgi ķīmijas eksāmenu, beidzot skolu, kārto vidēji 500 skolēnu. Tas liek domāt, ka situācija neuzlabosies arī nākotnē un farmācijas uzņēmumi arvien aktīvāk domā par speciālistu ievešanu.

Kāds nozarei bija pagājušais gads? Par ko liecina asociācijas uzņēmumu darbības rezultāti?

Gads visumā bija pozitīvs, jo farmācijas nozarē apgrozījums pērn auga par 8%, salīdzinot ar 2016.gadu. Uzņēmumi turpināja diversificēt tirgus. Mūsu lielākie uzņēmumi - "Grindeks" un "Olainfarm" - tradicionāli strādā postpadomju telpā, bet no izstāžu aktivitātēm ir redzams, ka tie arvien aktīvāk mēģina ieiet arī Dienvidaustrumāzijas, Tuvo Austrumu tirgos. Tāpat mūsu uzņēmumi mēģina spiesties iekšā Eiropas tirgos, kur joprojām ir salīdzinoši grūti ieiet ar gatavajām zāļu formām. Ar aktīvajām vielām, kuras ir izejvielas tabletēm vai ziedēm, ieiet Eiropā ir daudz vieglāk, bet lielākā nauda ir atrodama tieši gatavo zāļu formu tirgū. Taču tur ir ilgi reģistrācijas laiki un citi ierobežojumi.

Ir gan arī zināmas grūtības. Ja tu turpini augt, tad sāk pietrūkt personāla. Turklāt vecie darbinieki aiziet pensijā un jauno vietā nav. Apgrozījums aug, pārdodamās produkcijas apjoms aug, un jo vairāk ir tirgu, jo vairāk ir jāstrādā. Tas ir liels izaicinājums. Turklāt nu jau mēs saskaramies arī ar to, ka no Latvijas speciālisti sāk braukt prom. Nevis tikai vienkāršo darbu strādnieki brauc šampinjonus lasīt, bet arī speciālisti, kuri brauc strādāt savā sfērā - uz Vāciju, Šveici, kur arī acīmredzami notiek attīstība.

Otra lieta. Vēsturiski Krievija un postpadomju telpas valstis veido aptuveni 30% no Latvijas farmācijas uzņēmumu apgrozījuma. Savstarpējās sankcijas arī šajā ziņā nekādu vieglo situāciju neveido.

Vai eksporta tirgos paveras reālas jaunas perspektīvas noietam vai viss pagaidām ir izstāžu līmenī?

Ir jāmēģina. Paradokss slēpjas tajā, ka tādās valstīs kā Vjetnama, Dienvidkoreja, Kuveita zāļu cenas ir augstākas nekā Eiropā. Eiropā tajā sadaļā, kas ir valsts apmaksātie vai kompensējamie medikamenti, ir ļoti liels spiediens uz cenām. Tas attiecas gan uz valstu iepirkumiem, jo teju katru ceturksni tie tiek atvērti ar jautājumu, vai kāds nepiedāvā lētāk, gan slimnīcām, kuras mēdz apvienoties lielākās grupās un piedāvā lielus iepirkumus, ja cena ir ievērojami zemāka nekā iepriekšējā konkursā.

Tādēļ zāļu ražotāji labprāt skatās uz citiem tirgiem. Turklāt tur ir arī lielāks iedzīvotāju skaits, un Malaizijā vai Indonēzijā veselības aizsardzības budžets uz vienu iedzīvotāju ir daudz lielāks nekā Latvijā. Latvijas ražošanas standarts ir labs, ir iegūts Eiropas Labas ražošanas prakses sertifikāts, tādēļ ir arī eksporta perspektīvas.

Ar ko eksportā pašlaik ir lielākās problēmas? Ar zāļu reģistrāciju?

Manuprāt, lielākā problēma ir tajā, ka Latvijas uzņēmumos nepietiek mārketinga un intelektuālā darba veicēju ar starptautisku pieredzi. Taču ar to, augot ekonomikai, saskaras teju visās industrijās. Mēs sūdzamies, ka pašlaik pietrūkst aptuveni 1000 speciālistu, bet IT nozare sūdzas, ka viņiem pietrūkst ap 10 000 speciālistu. No šāda viedokļa skatoties, mums, iespējams, neklājas nemaz tik traki.

Ņemot vērā šīs problēmas, vai šogad un nākamajos gados izdosies saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus?

Pērn valdīja diezgan liels pesimisms par to, kas notiks pēc "Brexit", pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tagad ir redzams, ka pasaules ekonomika pamazām aug. Turklāt Latvijas farmācijas uzņēmumi ir izteikti nišas spēlētāji. Tādēļ pasūtījumus pat nedaudz augošā tirgū var atrast vienmēr.

Es ikdienā vadu inovatīvo farmācijas uzņēmumu "PharmIdea", kurš izstrādā un ražo injekciju zāles. Šogad mūsu rezultāti ir atkarīgi no tā, kā tirgotāji un preparātu reģistrētāji strādāja pirms diviem gadiem - 2016.gadā.

Ekonomikas ministrs arī rosināja noslēgt sadarbības memorandu starp nozari un Ekonomikas ministriju. Ja pērn farmācijas, ķīmijas un kosmētikas uzņēmumu apgrozījums bija ap 500 miljoniem eiro un 90% no tā veido eksports, tad jautājums ir par to, kas no valsts puses ir nepieciešams, lai šis apgrozījums augtu par 30% gadā un sasniegtu miljardu eiro? Tā ir ļoti veselīga pieeja, un labi, ka mēs beidzot runājam šādās kategorijās. Ko mēs uz to varam atbildēt?

Pirmkārt, tika mainīta nodokļu politika, bet no šīm izmaiņām mums nekāda īpaša labuma nav. Samazinājāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un palielinājāt sociālo nodokli. Vai uzņēmumiem, kuri ražo eksportam, no tā ir kāds labums? Īsti nav. Nebūs nodokļa reinvestētajai peļņai, lai uzlabotos uzņēmumu kapitalizācija. Nu labi. Vienīgā eksportējošiem uzņēmumiem tiešām labā lieta ir tā, ka tika mainīta regulācija un trūkstoša speciālista piesaisti no ārzemēm ideālā gadījumā var noformēt pusotra mēneša laikā. Mums speciālistus piesaistīt no Baltkrievijas vai Ukrainas tomēr ir daudz reālistiskāk nekā no Spānijas vai Grieķijas, kur ir liels bezdarbs, bet ir citas gaidas par atalgojumu un citām lietām. Līdz ar to mēs esam parakstījuši memorandu, domājot, kas mums būtu vajadzīgs, lai būtu 30% pieaugums gadā.

Kāda izaugsme ir paredzama ķīmijas un kosmētikas sektoros?

Perspektīvas es redzu ekoloģiskajai un biokosmētikai, jo tie ir nišas produkti. Latvijai pēc tās mērogiem un cilvēku skaita vispār ir jāmeklē nišas produkti, kurus pēc tam varētu pārdot lielākos tirgos ar lielāku patērētāju skaitu - 10 miljoni un vairāk. Latvija nekad nebūs valsts, kura varēs saražot Ķīnai 100 tūkstošus vilcienu vagonu, bet veiksmīgi varam ražot kādu specifisku vagonu detaļu, ko mēs varam izdarīt daudz labāk par citiem. Tādēļ es perspektīvas redzu biokosmētikai.

Tas pats attiecas uz specifiskiem ķīmijas produktiem. Man, piemēram, ļoti patīk "Tenachem" pieeja, kuri ir ieguvuši 30% pasaules tirgus hermētiķu ražošanā plastmasas logiem. Tas nozīmē ieiet lielajās piegāžu ķēdēs sadarbībā ar lielajiem ražotājiem.

Kāds ir Latvijas potenciāls dažādu inovatīvu produktu izstrādē?

Sāksim ar izskaidrojumu. Inovācija ir tad, ja tu paņem zināšanas, kuras kāds ir radījis, un tās pārvērt par tirgū pieprasītu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu. Ir pilnīgi godīgi jāatzīst, ka Latvija nav oriģinālproduktu valsts. Lai izstrādātu pilnīgi jaunu medikamentu un pierādītu, ka par to ir vērts maksāt... Ļoti gudri cilvēki to izdara par 100 miljoniem eiro. Tie, kuri jau pasaulē ir ieņēmuši savu vietu un kuriem ir lobija vara, runā par 800 miljoniem eiro. "Grindeks" apgrozījums pērn bija 130 miljoni eiro, un tas ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kurš sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu mēģina radīt un palaist tirgū oriģinālproduktu - jauno "Mildronātu". Visi pārējie darbojas ar pēcpatentu medikamentiem.

Taču Latvijai ļoti veicas ar adaptīvo inovāciju, kad ražošanai mūsu uzņēmumos tiek pielāgotas pēcpatentu zāles. Tādēļ farmācijā ar inovācijām viss ir kārtībā. Mēs no 10 līdz 20% apgrozījuma katru gadu veltām inovatīvo produktu izstrādei. Salīdzinājumam - ja pārtikas industrijā tam tiek veltīti vidēji 2%, tad tas jau ir labi.

Latvijā izteikti dominē divi farmācijas uzņēmumi - "Grindeks" un "Olainfarm". Vai pēc "Olainfarm" lielākā īpašnieka Valērija Maligina nāves un tai sekojošajām nesaskaņām par mantojuma sadali šī uzņēmumā darbībā nevar tikt iesists robs? Piemēram, daļa darbinieku nobīstas no neskaidrības un aiziet strādāt kaut kur citur?

Tas, kas notiek īpašnieku līmenī, lielu daļu darbinieku neskar, ja ir stipra valde. Un "Olainfarm" ir stipra valde. Maligins bija ideju cilvēks, bet ikdienas darbu vadīja valde, un tā tas ir arī tagad. Tas, ka ap "Olainfarm" tagad spietos precinieki, ir pilnīgi noteikti. Kaut vai tikai tādēļ, ka "Olainfarm" pieder 46 hektāri zemes, no kuriem pašam uzņēmumam ir vajadzīgi aptuveni 10 hektāri.

Ekonomikas ministrs ir izteicis aicinājumu ķīmijas un farmācijas nozarei pievērsties "start-up" uzņēmumu veidošanai. Jūsu asociācija saskata tam perspektīvas?

Farmācija ir kapitālintensīvs un laikietilpīgs bizness. Tādēļ es "start-up" farmācijā īsti neticu. Tas, kas tiešām ir jāveicina, ir lielo uzņēmumu augšana, ap kuriem tad pudurojas dažādi pakalpojumu sniedzēji, sākot ar apkopēju un beidzot ar patentu izpētes firmām. Taču "start-up" uzņēmumu ar 20 tūkstošu eiro kapitālu es farmācijas sektorā īsti nevaru iedomāties. Kad es veidoju uzņēmumu "PharmIdea", lai izveidotu pirmo laboratoriju, bija jāpiesaista finansējums 4,5 miljonu eiro apmērā.

Kā ar ķīmijas un kosmētikas sektoru?

Arī neticu un paskaidrošu kāpēc. Pirmkārt, ārzemēs bankrotēt - tas nav nekas slikts. Pie mums savukārt valstiskā līmenī pastāv filozofija, ka visi uzņēmēji ir krāpnieki, un, ja kāds bankrotē, tad tikai, lai mēģinātu kaut ko no uzņēmuma mantas piesavināties un nozagt. Otrkārt, daudzās valstīs, universitātēs pastāv prakse atļaut izmantot savus izgudrojumus, un, ja tu būsi komerciāli veiksmīgs, tad tev kaut kas būs jādod arī universitātei. Taču neviens tev neko nepārmetīs arī tad, ja tu nebūsi komerciāli veiksmīgs. Nav šī spiediena. Tāpat ir lielāki tirgi un ir specializētie fondi, kuri ir gatavi finansēt jaunuzņēmumus pa to attīstības posmiem. Mums savukārt ir uz Eiropas Savienības (ES) fondiem balstīti riska kapitālisti, kuru galvenais uzdevums ir apgūt naudu, bet uz priekšu ejošas sistēmas nav.

Jebkurā citā jomā, kur nav nepieciešami lieli kapitālieguldījumi un savas idejas var palaist ar modernajām komunikācijas iekārtām, tas der. Par to nav šaubu, un mums ir labi piemēri.

Vai jums rada bažas kādi no likumdošanas aktiem, kuri pašlaik tiek izstrādāti vai nesen ir pieņemti?

Es ceru, ka efektu tomēr dos likuma norma par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Arī norma, kas atvieglo darbaspēka ievešanu noteiktās nozarēs, ir jāvērtē pozitīvi.

Mīnuss savukārt ir tas, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pieaug elektrības rēķini. Lielie uzņēmumi ir saņēmuši atlaides, bet mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par vidēji 7% elektrības rēķini ir pieauguši.

Nākamgad februārī stāsies spēkā ES Viltoto zāļu direktīvas prasības. Protams, ka visu, kas ir dārgāks par 20 eiro, ir vērts viltot. Tādēļ tagad ieviesīs sistēmu, ka uz katras zāļu paciņas būs individuāls kods. Tas vēl būtu nekas, bet šī informācija ražotājiem būs jāsūta uz Eiropu, no kurienes tā tālāk nonāks pie nacionālajiem tirgus uzraugiem un tālāk uz aptiekām. Kad aptieka zāļu iepakojumu pārdos, datiem ir jāsakrīt un jāapliecina, ka ražotājs tiešām šo zāļu paciņu ir saražojis. Kā tas realitātē strādās? Pašlaik to ir pat grūti iedomāties. Taču "Grindeks" ir teicis, ka savās četrās pakošanas līnijās šīs direktīvas dēļ papildus būs jāiegulda 3,5 miljoni eiro. Tas ir objektīvais ļaunums. Attiecīgi mazie uzņēmumi visdrīzāk sadarbosies, lielie tiks galā paši, bet tiem, kuri izlems iepakojumu serializāciju neieviest, būs jāaizmirst par pārdošanu Eiropā no nākamā gada.

Jūs jau minējāt, ka veco speciālistu vietā farmācijā nenāk jaunie. Jaunieši neapgūst jums nepieciešamās zinības?

Katru gadu skolu pabeidz 12 tūkstoši jauniešu. No tiem brīvprātīgi ķīmijas eksāmenu kārto 500. Es esmu parunājis ar skolotājiem, un viņi saka, ka 30 bērnu klasē uz eksaktajiem priekšmetiem dotības ir vidēji sešiem bērniem, vēl sešus varētu "pievilkt". Tie jau ir 40% no klases. Tad šie 40% no 12 tūkstošiem skolu beidzēju katru gadu veidotu 5000. Tad kādēļ eksāmenu kārto tikai 500?

Tā laikam ir mūsu politiskā kultūra, ka mēs gribam dzīvot labi, bet negribam iespringt, lai to sasniegtu. Mums kā valstij pārskatāmā termiņā nav citas izvēles, kā arvien vairāk virzīties uz zināšanu ekonomiku un radīt arvien vairāk augstas pievienotās vērtības produktu. Taču tad mēs nevaram runāt par demokrātiju skolās. Tad ir jābūt obligātam eksāmenam 9.klasē, lai saprastu, cik slikti ir, un tad jāpiešķir papildu finansējums skolotājiem, lai spējīgākie skolēni šajā jomā var specializēties un var sekmīgi izturēt universitāšu programmas. Pretējā gadījumā kas notiek? Universitātēm ir jāaizpilda budžeta vietas un tās, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, saka: nāciet bez ķīmijas eksāmena! Kas notiek tālāk? Pēc pirmā kursa labākajā gadījumā 30% un sliktākajā - puse vienkārši "izlido". Tādēļ, ka nespēj izturēt. Kur mēs ejam?

Kas savukārt atliek man kā uzņēmējam, kurš strādā šajā jomā? Es saku: nu neko darīt, vedīšu iekšā baltkrievus un ukraiņus, lai ir, kas pie manis strādā! Man nekas cits neatliek.

Vai bez obligātā ķīmijas eksāmena ir vēl kādas lietas, kuras asociācijas ieskatā būtu jāpārveido izglītības sistēmā, lai sekmētu skolēnu interesi?

Ķīmija, fizika un matemātika ir grūti priekšmeti. Arī vecākiem. Tāpat šie priekšmeti pazemina kopējo atzīmju reitingu skolā. Vācijā ir reāla duālā izglītība, kurā skolēni jau stažējas uzņēmumos un praktiskās ievirzes tiek sekmētas jau izglītības procesā. Un pat vācieši saka, ka viņiem sāk pietrūkt inženieru, jo jaunieši negrib piepūlēties, mācoties eksaktās zinības. Tādēļ par jautājumu "kā" domā daudzviet.

Asociācijas izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska: Pašlaik skolās tiek ieviests jaunais saturs, par ko daudzi skolotāji izsaka šaubas. Cik tas ir pamatoti, grūti pateikt, jo jebkuras pārmaiņas izraisa saspringumu. Mūsu ieskatā idejas, kuras ir jaunajā izglītības saturā, ir labas. Jautājums ir par to, ka jaunie speciālisti, kuri ir iesaistīti dabaszinību priekšmetu satura uzlabošanā, projekta laikā izstrādās tikai metodisko materiālu paraugus. Taču tālāk šie paraugi nonāks skolās pie skolotājiem, kuru attieksme līdz šim ir bijusi ļoti rezervēta, un reti kurš pat piesakās uz kursiem, kuros ar jaunumiem var iepazīties. Tādēļ mūsu atzinums ir, ka idejas ir labas, bet negribētos, lai viss beidzas kā ar e-veselību, kad kaut ko darām, bet neizdarām līdz galam.

Mēs savukārt jauniešus cenšamies ieinteresēt ar Jauno ķīmiķu klubu, kura mērķis ir šo priekšmetu padarīt saprotamāku visiem, ne tikai dabaszinībās apdāvinātajiem bērniem. Izglītības ministrija ir solījusi palīdzēt, lai šī kustība kļūtu plašāka, bet līdz praktiskām lietām tas vēl nav nonācis. Pašlaik mēs projekta laikā skolotājiem par papildu stundām, kuras tie velta klubu vadīšanai, tomēr nedaudz piemaksājam, jo tas viss notiek uz skolotāju brīvā laika rēķina. Tagad esam iesaistījušies arī dabaszinību skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas projektā. Vēl viena ideja ir sarīkot ķīmijas skolotāju vasaras nometni.

Vienlaikus minējāt, ka varat vest iekšā darbiniekus no Ukrainas, Baltkrievijas. Šajās valstīs par darbu Latvijā ir interese?

Vitālijs Skrīvelis: Jā, un šie cilvēki dažkārt pat glābj situāciju.

Cik lielā mērā nozare pašlaik izmanto ES fondus? Kas notiks pēc fondu perioda beigām?

Rakstīsim projektus. Tagad cik var, tik fondus izmantojam. Žēl ir tas, ka Latvijas puse nespēja pamatot, ka ir jāturpina ieguldījumi ražošanas infrastruktūrā. Jau no 2017.gada uzņēmējiem ir pieejams atbalsts tikai inovācijām un mārketinga projektiem. Tāpat, manuprāt, ir nepareizi, ka vairs netiek atbalstīti lielie uzņēmumi.

Kā klājas ar klasteru programmām? Par tām ir interese?

Raina Dūrēja-Dombrovska: Es teikšu, ka noteikta interese ir. Klasiski gan ir, ka klasterī apvienojas vairāki uzņēmumi, lai izstrādātu kādu produktu. Šobrīd iznāk, ka inovāciju virzienam ir pieejamas vairākas fondu programmas, kurās neprasa sadarbību un klasteru veidošanu. Līdz ar to tajās piedalīties ir daudz vienkāršāk. Eksporta atbalstam arī ir atsevišķa Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programma. Tādēļ mēs šo klasteru programmu vairāk izmantojam jau pieminētajam skolotāju atbalstam, Jauno ķīmiķu klubam. Taču inovāciju stimulēšanai šī programma nav īsti veiksmīga.