Līgums pret protekcionismu

23.07.2018.

Globālais tirgus Eiropas un Japānas brīvā tirdzniecība ir apliecinājums liberālajām vērtībām; Latvijas interese paredzami pieaugspirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Straujo virzību uz nule kā noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu starp ES un Japānu jeb Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ir sekmējusi ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas protekcionisma dēļ notikusī Klusā okeāna reģiona brīvās tirdzniecības līguma (TPP) caurkrišana. EPN stāsies spēkā 2019. martā un nozīmēs muitas tarifu atcelšanu vairāk nekā 99% no ES preču eksporta uz Japānu. Tas radīs pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības bloku ar 600 miljoniem iedzīvotāju un gandrīz trešo daļu no pasaules IKP.

Latvijas preču eksportētāji par jaunajām iespējām ir optimistiski, tomēr ne īstermiņā.

Paldies Trampam

«Trampam ir jāsaka paldies par to, ka pēc ilgām un stagnējošām sarunām, kas tika uzsāktas 2013. gada aprīlī un vienu brīdi šķita nonākušas strupceļā, beigās tik ātri izdevās parakstīt EPN,» DB komentē eiroparlamentārietis un EP Starptautiskās tirdzniecības komitejas loceklis Artis Pabriks. Viņš skaidro, ka TPP neizdošanās dēļ Japāna bija gatava atjaunot sarunas un piedāvāt praktiski tādus pašus noteikumus ES kā iepriekš ASV, īpaši attiecībā uz lauksaimniecības produktu eksporta apjomu, kas līdz šim bija viens no lielākajiem šķēršļiem līguma noslēgšanai. «Līguma parakstīšana ir uzskatāma kā abu pušu pretreakcija uz Trampa īstenoto protekcionisma politiku. Kompromiss lielā mērā tika panākts, atverot ES tirgu Japānas automobiļiem, bet Japānu ‒ ES lauksaimniecības produktiem.»

Atbildot uz savu lauksaimnieku bažām, Japāna jau pērnvlasar ir apstiprinājusi jaunas atbalsta programmas vietējiem lauksaimniekiem, lai palielinātu viņu konkurētspēju. Latvijas vēstniece Japānā Dace Treija-Masī komentē, ka, gatavojoties EPN, Tokija ir izvērsusi plašu atbalstu saviem ražotājiem.

«Visvairāk EPN līdz šim ir atbalstījuši rīsu vīna (sake), zaļās tējas un japāņu liellopu gaļas ražotāji, jo pēdējo gadu laikā Eiropas valstīs pieprasījums tieši pēc šiem produktiem ir būtiski pieaudzis,» DB saka vēstniece. «Vislielākās subsīdijas līdz šīm saņēma rīsu ražotāji, kurus subsidēja, lai kontrolētu ražošanas apjomus un valstī neveidotos lieli rīsu pārpalikumi. Pēc EPN parakstīšanas situācija mainīsies un šādu subsīdiju vairs nebūs. Vienlaikus EPN sniegs iespēju diversificēt rīsu eksporta tirgu, jo šobrīd ražotāji eksportē tikai nelielus apjomus pārsvarā uz Āziju.»

Būvē platformu

Kā sevišķi izdevīgs EPN tiek traktēts tieši ES pārtikas rūpniekiem, bet pārtikas rūpniecības produkti Latvijas eksportā uz Japānu ir nedaudz virs 5%. «Nākotnē rādītāji varētu uzlaboties, ņemot vērā, ka Japāna atcels muitas nodokļus vairāk nekā 90% ES lauksaimniecības produktu eksporta uz Japānu,» saka D. Treija-Masī. «Tas Eiropas un Latvijas produktus padarīs lētākus un pievilcīgākus Japānas patērētājiem. Tarifi vīniem, dzirkstošajiem vīniem un citiem alkoholiskajiem dzērieniem tiks atcelti uzreiz, kā arī praktiski tiks likvidēti tarifi cūkgaļas eksportam un samazināti tarifi liellopu gaļas eksportam. Tāpat tiek palielināta kvota iesala, kartupeļu cietes, vājpiena pulvera, sviesta un sūkalu eksportam. Pakāpeniska tarifu liberalizācija paredzēta tādiem Latvijas eksporta produktiem kā konservētas zivis, šokolāde, mīklas (pastas) izstrādājumi, konservēti dārzeņi, augļi, rieksti, apstrādāti labības graudi.»

Tāpat pakāpeniska tarifu liberalizācija paredzēta sazāģētiem vai šķeldotiem kokmateriāliem un saplāksnim, kas pašreiz veido pusi no Latvijas eksporta uz Japānu. Vēstniece norāda, ka pilnībā šie tarifi tiks atcelti septiņu gadu laikā. «Ievedmuitas nodoklis tiks samazināts ķīmiskās rūpniecības produkcijai un elektriskajām iekārtām. Ņemot vērā, ka tarifi rūpniecības precēm tiks pilnībā atcelti, piemēram, tādās nozarēs kā ķīmisko vielu, plastmasas, kosmētikas līdzekļu, kā arī tekstilizstrādājumu un apģērbu un apavu nozarē, šīs varētu būt Latvijas potenciālās eksporta nozares, kas šobrīd ir tikai neliela daļa no eksporta uz Japānu.» Savukārt medicīnas iekārtām, kas ir 15% no Latvijas eksporta uz Japānu, un kūdrai, kas ir 8% attiecīgā eksporta, ievedmuitas nodoklis netiek piemērots jau šobrīd.

Visu rakstu Līgums pret protekcionismu lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!