“Kā gadu sāksi, tā noslēgsi” – ekonomisti vērtē rūpniecības izaugsmi Latvijā

04.02.2019.

Swedbank ekonomiste Linda Vildava: Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pērn auguši par 3,4%

Kā gadu iesāksi, tā noslēgsi – šoreiz to var teikt par apstrādes rūpniecības sniegumu 2018. gadā. Pērnajā decembrī ražošanas apjomi auguši par 5,1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), tikpat strauji, cik 2018. gada pirmajā mēnesī, uzrādot vienu no straujākajiem mēneša kāpumiem pērn.

Gada vidū gan izaugsmes tempi bija piezemētāki. Tādējādi apstrādes rūpniecības uzņēmumi 2018. gadā kopumā savus ražošanas apjomus spējuši kāpināt par 3,4%, salīdzinot ar 2017. gadu.

Pērn apstrādes rūpniecības lielākās apakšnozares – kokrūpniecība un pārtikas ražošana – kopējos rādītājus vilkušas katra savā virzienā.

Kamēr kokrūpniecība nodrošinājusi vairāk nekā trešdaļu no kopējā apjomu pieauguma, pārtikas ražošana kopējos izaugsmes tempus samazinājusi galvenokārt krituma piena pārstrādē dēļ.

Vēl vienu trešdaļu kopējā izaugsmē ar pozitīvu zīmi devušas tādas apakšnozares kā elektrisko iekārtu un auto detaļu ražošana. To, vai šīm apakšnozarēm izdosies noturēt līdera pozīcijas arī šogad, rādīs laiks.

Tomēr latiņa ir augsta, un pēc tik laba gada (elektrisko iekārtu un auto detaļu ražošanā pat pēc diviem izciliem gadiem) būs jāpieliek papildus pūles, lai labos rezultātus saglabātu. Citiem vārdiem – bāzes efekts nebūs tik labvēlīgs.

Tomēr var būt arī pozitīvi pārsteigumi. Viens no tiem, piemēram, ja pārtikas ražošanā atgriežas izaugsme. Jau decembrī pārtikas ražošana no krituma gada laikā atgriezusies pie stagnācijas – izaugsme bijusi pa nullēm.

Ja skatāmies, ar kādu noskaņojumu apstrādes rūpniecībā iesācies 2019. gads, pastāv vēl zināms optimisms. Noskaņojums ir diezgan stabili labs, lai gan daži rādītāji, kā novērtējums par pasūtījumiem pēc uzņēmumā saražotās produkcijas, samazinājušies.

Uz gada sākumu pieaugusi jaudu noslodze, kā arī saasinājies uzņēmēju novērtējums par darbaspēka trūkumu. Ņemot vērā izaicinājumus un globālos riskus, kopumā apstrādes rūpniecība šogad varētu augt līdzīgi kā pērn, straujāk – diez vai.

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš: Rūpniecība šogad varētu augt straujāk

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.
Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās.

Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana.

Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9%.

Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%.

Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos.

Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem.

Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs 5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā.

Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits “Mikrotīkls” mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa.

Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi.

Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad.

Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu.

Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas.

Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā.

Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Finanšu ministrija: Kokrūpniecība un mašīnbūve nodrošināja apstrādes rūpniecības izaugsmi 2018.gadā

2018.gada decembrī, pēc krituma trijos iepriekšējos mēnešos, Latvijas rūpniecībā atkal tika reģistrēta izaugsme, saražotās produkcijas apjomiem salīdzinājumā ar 2017.gada decembri palielinoties par 4,5%.

Šādu rūpniecības izaugsmi visbūtiskāk veicināja apstrādes rūpniecības apjomu kāpums par 5,1%, kas ir viens no straujākajiem nozares pieauguma tempiem pagājušā gada laikā.

Tādējādi var secināt, ka gada nogale rūpniecībā bijusi veiksmīga, turklāt pieaugumu decembrī uzrādīja arī ieguves rūpniecība, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora izlaide beidzot nesamazinājās, bet saglabājās iepriekšējā gada decembra līmenī.

2018.gadā kopumā rūpniecībā tika sasniegta izaugsme 2% apjomā, tajā skaitā apstrādes rūpniecības izlaide palielinājās par 3,4%. Tāpat kā 2015. un 2016.gadā, arī pērn galvenā apstrādes rūpniecības izaugsmes nodrošinātāja bija tās lielākā apakšnozare – kokrūpniecība.

Kokrūpniecības izaugsme kļuva īpaši spēcīga gada otrajā pusē, un 2018.gadā kopumā tās izlaide bija par 5,3% augstāka nekā pirms gada. Pagājušajā gadā apakšnozares attīstību veicināja kokmateriālu cenu pieaugums, kā rezultātā arī koksnes un koka izstrādājumu apgrozījumā tika reģistrēts spēcīgs kāpums 15,7% apmērā.

Sagaidāms, ka šogad cenas samazināsies, taču apakšnozares nākotnes perspektīvas tāpat saglabāsies labas. Pērn kokrūpniecībā tika reģistrēts spēcīgs nefinanšu investīciju pieaugums, trīs ceturkšņos ieguldījumu kāpumam sasniedzot 45,8%, kas pozitīvi ietekmēs ražošanas apjomu kāpumu jau šogad un nākamajos periodos.

Arī Brexit potenciālā ietekme uz kokrūpniecību sagaidāma ierobežota un īslaicīga, kas gada laikā izlīdzināsies un kopējos rādītājos visdrīzāk nebūs jūtama.

Nozīmīgu devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē 2018.gadā sniedza mašīnbūvi veidojošās apakšnozares.

Piemēram, elektrisko iekārtu ražošana, salīdzinot ar 2017.gadu, palielinājās par 24,4%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apjomi bija par 22,9% augstāki un iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana pieauga par 7,9%.

Gadā kopumā arī metālapstrāde uzrādīja visai spēcīgu pieaugumu (5,1%), neskatoties uz to, ka no jūnija līdz novembrim gatavo metālizstrādājumu ražošanas pieaugums bija diezgan vājš.

2018.gada pēdējā ceturksnī strauju izaugsmi atkal uzrādīja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kā rezultātā gadā kopumā apakšnozares izlaides apjomi pieauga par 5,5%.

Ražošanas apjomu pieaugums pērn tika reģistrēts arī citās apakšnozarēs, piemēram, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kā arī mēbeļu ražošanā. Savukārt pārtikas produktu ražošanā izlaide 2018.gadā samazinājās par 2%.

Tā kā tā ir otra lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, tad šim sarukumam bija jūtama ietekme uz apstrādes rūpniecības kopējo izaugsmi. Taču ir cerības, ka šogad pārtikas rūpniecības attīstības tendences varētu mainīties, ko veicinās jaunas investīcijas ražošanā.

Piemēram, AS “Dobeles dzirnavnieks” ir uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, līdz 2020.gadam veicot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā.

Savukārt “Ovostar Union” ir apņēmies Latvijā izveidot vienu no modernākajām olu ražotnēm Eiropā, pasūtot iekārtas par 26 miljoniem eiro un līdz 2026.gadam ražotnes izveidē kopumā investējot vismaz 85 miljonus eiro.

Turklāt 2018.gada trīs ceturkšņos kopējās nefinanšu investīcijas pārtikas produktu ražošanā bija par 8,8% augstākas nekā pirms gada.

2018.gadā izlaide samazinājās arī iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas apakšnozarē, dzērienu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

2018.gadā samazinājums tika fiksēts enerģētikas sektorā, elektroenerģijas un gāzes apgādei sarūkot par 1,9% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Šo kritumu noteica elektroenerģijas ražošanas sarukums hidroelektrostacijās saistībā ar vājo ūdens pieteci Daugavā, jo 2018.gada rudens Latvijā bija netipiski sauss.

Latvijas apstrādes rūpniecības konfidence joprojām saglabā savu stabili augsto līmeni, liecina ekonomiskas sentimenta (ESI) rādītāji par šā gada janvāri. Arī turpmākajos mēnešos tiek sagaidīts ražošanas apjomu pieaugums, un eksporta pasūtījumu apjomi ir salīdzinoši augsti.

Attiecībā uz apstrādes rūpniecības perspektīvām, 2019.gada pirmajā ceturksnī 39% aptaujāto rūpnieku norādījuši, ka nesaskaras ne ar kādiem ražošanas procesu traucējošiem faktoriem. Turklāt samazinās to respondentu daļa, kas kā ierobežojošos apstākļus min pieprasījuma un iekārtu trūkumu – attiecīgi 28% un 7%.

Vien 3% apstrādes rūpnieku ražošanu negatīvi ietekmē finanšu faktori, taču aizvien saasinās darbaspēka trūkuma problēma, uz ko šā gada pirmajā ceturksnī norādījuši jau 26% aptaujāto nozares pārstāvju, un tas ir augstākais līmenis kopš 2008.gada pirmā ceturkšņa.

Tajā pašā laikā lielāko apstrādes rūpniecības apakšnozaru uzņēmumi ir sarosījušies un veikuši vai vēl plāno nozīmīgas investīcijas, kas pavērs iespējas ražot kvalitatīvākus, modernākus un inovatīvākus produktus, tādējādi stiprinot savu konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos.