Jaunus tirgus nākas ne tikai iekarot, bet arī zaudēt

13.09.2016.

Nespējot konkurēt ar apjomiem un cenu, pārtikas uzņēmumiem jaunos noieta tirgus nākas ne vien iekarot, bet arī pazaudēt

Jaunu tirgu meklējumi ir nepieciešami, lai palielinātu eksporta noturību pret dažādiem iespējamiem ekonomiskiem un politiskiem riskiem. Spilgts un reāls piemērs - 2014. gada Krievijas embargo, kas radīja neizbēgamu nepieciešamību pēc jaunu tirgu aktīviem meklējumiem pārtikas ražošanas nozarē. Tieši šie notikumi pierādīja praksē, ka eksporta tirgu diversifikācija nav tikai sarežģīts termins, bet reāla nepieciešamība, uzsver Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietniece Ilona Mežiniece-Briede.

Tai pat laikā jaunu tirgu apgūšana ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas prasa arī lielus finansiālus ieguldījumus. Tas viss vistiešākajā mērā attiecas arī uz AS Jaunpils pienotava, kas pusi no jaudas apgrozījuma zaudēja mēneša laikā pēc Krievijas tirgus aizslēgšanas. Uzņēmums ar savu produkciju iemina taku uz Eiropas valstīm, ASV, Vidusāziju, vairāk iespiedās Latvijas veikalu plauktos, taču pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs akcentē, ka jaunie tirgi nav vienas dienas, bet gan gados mērāms darbs, piemēram, produkciju uz Vāciju sāka stūrēt jau 2008. gadā, bet vērā ņemams apjoms sasniegts tikai tagad.

«Protams, varētu runāt par eksporta subsīdijām uz trešajām pasaules valstīm, bet jāpieņem reālā situācija. Paši saprotam, ka lielā mērā slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju rokās,» viņš teic un norāda, ka pašlaik vienīgais uzņēmuma izmantotais valsts atbalsts ir daļēji apmaksāti braucieni uz izstādēm. Plinti krūmos mest gan viņš negrasās, uzsverot nākotnes ieceri: kur esam, tur palikt, kur neesam – tur būt.