Informācija par Vācijas tirgus pārtikas nozari

Informācija par Vācijas tirgus pārtikas nozari

Informācija par tirgu

Sīva konkurence un zems cenu līmenis.Pārtikas produktu tirgū Vācijā valda ļoti izteikta konkurence un zemo cenu diktāts, līdz ar to ar plaša patēriņa precēm Vācijas tirgū konkurēt būs grūti vai pat neiespējami. Lielākas iespējas Vācijas tirgū paveras uzņēmumiem, kas spēj ieinteresēt vācu patērētājus ar oriģināliem un inovatīviem produktiem.
Vienlaikus Vācijas pārtikas tirgus ir samērā konservatīvs, un, ja ir vēlme startēt ar unikālu produktu, kas vāciešiem būtu jauns, no sākuma ir jāizpēta tirgus niša.
Zemo cenu (discount) veikali Vācijā šobrīd ir sasnieguši savas popularitātes zenītu. Aptuveni 40% pārtikas produktu tirgu Vācijā dominē zemo cenu veikalu tīkli kā AldiLidl, PennyMarkt, Netto utt. Pārtikas produktu veikali Vācijā nopelna tikai pateicoties lielajiem apgrozījumiem, jo peļņas procents ir minimāls.

Ekoloģiskā pārtika. Ekoloģiskā pārtika Vācijā ir visstraujāk augošais segments un ir skaidrs, ka šīs pārtikas patēriņš nākotnē tikai pieaugs. Vācijā tas pašlaik vidēji pieaug par 9 % gadā.

Pievienotā vēertības nodoklis. Pamata pārtikas produktiem, piemēram, augļiem, dārzeņiem, pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, zivīm un zivs izstrādājumiem, kā arī graudaugu produkcijai un maizes (konditorejas) izstrādājumiem Vācijā jau vairākus gadu desmitus tiek piemērota samazinātā  PVN likme (šobrīd 7%). Visa veida dzērieni (gan bezalkoholiskos, gan alkoholiskos), kā arī neikdienišķas un ekskluzīvākas pārtikas preces (piem. kaviārs u.c.) apliekas ar 19% PVN.

Pusfabrikāti. Vācijā pēdējā laikā ir īpaši izaudzis pus-gatavo (convenience food) produktu piedāvājums. Mazajās mājsaimniecībās mājās ēdieni tiek gatavoti aizvien mazāk, tāpēc produkti, kuru pagatavošana ir ļoti ātra, ir ieguvusi lielu popularitāti.

Noderīga informācija

Vācijas pārtikas industrijas asociācija (vācu valodā)
Nozares pārskati (vācu valodā)
Pārtikas tirgotāju apvienība (vācu valodā)
Reģionālās tirgotāju apvienības (vācu valodā)
Ar pārtikas nozari saistītās asociācijas (vācu valodā)
Cenas: www.supermarktcheck.de/ (vācu valodā)

Kas jāņem vērā pirms eksporta aktivitātēm Vācijā

Sertifikāti. Vācijā liela nozīme ir kvalitātes standartiem, līdz ar to uzņēmumiem, kuri gatavojas eksportēt savas preces uz Vāciju, no sākuma iesakām pēc iespējas ātrāk izpildīt visas prasības, lai iegūtu Latvijā vai ES atzītu sertifikātu. Pats svarīgākais tomēr vispirms ir noskaidrot, kādus sertifikātus pieprasa sadarbības partneris Vācijā, jo lielākā daļa pieprasīto sertifikātu ir nevis obligāti, bet gan pašu tirgotāju pieprasīti. Ražotājs, pirms nebūs nonācis Vācijas tirgū un saskarsmē ar konkrētu tirgotāju, nekad iepriekš nezinās, kurš ir viņam visatbilstošākais kvalitātes sertifikāts, kuru vēlēsies konkrētais sadarbības partneris. Pastāv iespēja, ka testus konkrētā sertifikāta iegūšanai nevarēs veikt nevienā citā valstī kā vienīgi Vācijā, jo šīs prasības ir specifiskas tieši Vācijas tirgum.
Papildus informācija: www.ifs-certification.com/index.php/de/

Produktu standarti. Ir svarīgi, lai uzņēmumam būtu priekšstats par precīziem produktu standartiem Vācijā. Kā piemēru var minēt miltu ražotāju no Latvijas, kurš plānoja savu produktu pārdot Vācijā. Ja Latvijā milti tiek kategorizēti kā augstākā, pirmā vai otrā labuma milti, tad Vācijā šī tipoloģija ir vienkārši sarežģītāka (550. tipa milti, 812. vai 1030. tipa milti). Pirms eksporta aktivitāšu uzsākšanas sākotnējā posmā bija jāveic miltu testēšana atbilstoši vācu standartiem.

Atšķirīgas garšas īpatnības. Piemēram, vāciešiem nav pazīstami tādi produkti kā biezpiena sieriņi, pelēkie zirņi vai rupjmaize (klasiskā izpausmē)). Piena produktiem (biezpienam, krējumam, jogurtiem) Vācijā ir cita garša un tradīcijas. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem Latvijā iecienītiem pārtikas produktiem.

Derīguma termiņi. Daudziem produktiem Vācijā derīguma termiņš ir krietni lielāks nekā Latvijā un pastāv iespēja, ka Latvijas uzņēmumam būs jāpārstrādā receptūra pirms šo produktu piedāvāt Vācijas tirgum.

Sadarbības partneru meklēšana

Zemāk sekos galveno veidu apkopojums sadarbības partneru atrašanai un pārtikas tirgošanai Vācijā, taču atkarībā no produkcijas veida, daudzumiem, popularitātes un cenas, šie ceļi būs atšķirīgi.

Izplatītāju kontaktinformācija
  • Veikalu ķēdes. Ja ir vēlme ar savu produktu tikt pārstāvētam kādā no Vācijas  supermārketu ķēdēm, tad šajā gadījumā ir jārēķinās ar papildus finanšu ieguldījumiem, arī mārketinga un reklāmas izmaksām. Piemēram, maksa par produkta iekļaušanu dažu lielveikalu piedāvājuma sarakstā (listing fee) atsevišķos veikalos mēdz sasniegt 150 000 EUR par produktu.
    Kā otru galveno problēmu ir jāmin nepieciešamie produkcijas apjomi, piegādājot lielveikaliem. Bieži vien nepieciešamie apjomi ir pārlieku lieli, lai tos spētu nodrošināt viens ražotājs Latvijā. Šādās situācijās ieteicams veidot partnerības un kooperācijas.
    Lielākie pārtikas tirgotāji (veikalu ķēdes): http://de.wikipedia.org/wiki/Lebensmitteleinzelhandel
  • Pārtikas vairumtirgotāji un mazumtirgotāji.
    Vairumtirgotāji un mazumtirgotāji (vācu valodā)
    Pārtikas vairumtirgotāji (vācu valodā)
    Pārtikas ražotāji un tirgotāji (ražotāji- Hersteller; izplatītāji- Händler; datus var redzēt, atverot sadaļu Lieferprogramm)(vācu valodā)
    Ekoloģiskās pārtikas vairumtirgotāji (vācu valodā)
    Bioveikali (vācu valodā)
    Bioveikali (vācu valodā)

Iepircēju apvienības
einkaufsgemeinschaften.eu 
de.markant.com

HoReCa sektors
Iepircēju apvienība 
Potenciālā piegādātāja pieteikums

Izstādes

Vācija ir pasaulē vadošā starptautisko izstāžu norises zeme. Izstāžu sarakstus var apskatīt izstāžu asociācijas mājas lapāwww.auma.de.

Meklēšana tiek piedāvāta arī angļu valodā pēc tādiem kritērijiem kā izstādes atrašanās vieta, nozares, konkrēti produktiwww.auma.de/_pages/MessenDeutschland/

Intermeat (Starptautiskā gaļas produktu un desu izstāde) 21.-23.09.2014., Diseldorfā
Intercool (Saldējamo produktu, saldējuma un produktu saldēšanas tehnoloģiju izstāde) 21.-23.09.2014., Diseldorfā
Intermopro (Starptautiskā piena produktu izstāde) 21.-23.09.2014., Diseldorfā
Grüne Woche (Starptautiska pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības nozares izstāde, kuras mērķauditorija ir patērētāji no Vācijas un kaimiņvalstīm). Latvijas kopstendu organizē LR Zemkopības ministrija) 16.-25.01.2015., Berīnē
ISM (Starptautiskā saldumu izstāde) 01.-04.02.2015., Ķelnē
Fruit Logistic (Starptautiska augļu un dārzeņu izstāde) 04.-06.02.2015., Berlīnē
Biofach (Lielākā bioloģisko produktu izstāde)11.-14.02.2015., Nirnbergā
ProWine (Starptautiskā vīna un alkoholisko dzērienu izstāde) 15.-17.03.2015., Diseldorfā
Anuga (Lielākā Eiropas pārtikas produktu un dzērienu tirgus izstāde. 2015. gadā Latvijas kopstendu organizē LR Zemkopības ministrija.) 10.-14.10.2015., Ķelnē
Fish International (Zivju un jūras produktu izstāde)14.-16.02.2016., Brēmenē

Etniskie veikali

Dažus no Latvijas pārtikas produktiem Vācijā var atrast etniskajos veikalos. Pārsvarā tie ir Latvijā ražoti saldumi , alkoholiskie dzērieni, alus, zivju konservi, piem., šprotes, surimi produkti, pelmeņi u.c.

Šie pārtikas produkti Vācijā lielākoties nonāk caur diviem importētājiem – Dovgan (vadītājs Andre Kowalew; jākontaktējas caur sekretāri, kura runā arī krieviski)) un Monolith. Šie abi ir krievu tautības cilvēku izveidoti importētājuzņēmumi, kas ir samērā lieli un apgādā etniskos pārtikas veikalus. Pārtikas produktus šajā segmentā importē arī Siberia Group.

Dažos lielveikalos (www.reichelt-berlin.dewww.kaisers.dewww.real.de) ir atsevišķi stendi, kuros var iegādāties ārzemēs ražotus pārtikas produktus. Tajos ir atrodams arī stends ar nosaukumu "Russische Spezialitäten (Specialitātes no Krievijas)", kurā var sameklēt produktus no Krievijas, arī Baltijas valstīm. No Latvijas tur ir atrodamas Rīgas šprotes un Selgas cepumi (ar importētāja "Dovgan" preču zīmi).

Tirdzniecības aģenti

Tirdzniecības aģentu pakalpojumu izmantošana ir viens no tipiskākajiem veidiem ieiešanai starptautiskā tirgū. Kopumā Vācijā katra trešā prece tiek izplatīta, izmantojot tirdzniecības aģentu pakalpojumus, jo aģenti parasti ir cilvēki ar daudzu gadu pieredzi kādā no ražošanas nozarēm un labi pārzin nozarē darbojošos uzņēmumus un ir plašs biznesa kontaktu tīkls.

Tirdzniecības aģentu apvienības mājas lapas, kurās var ielikt maksas sludinājumu:
www.handelsvertreter.dewww.come-into-contact.com

Privātais marķējums (angļu valodā- Private label)

Aizvien populārāka kļūst "Private Label" ražošana – piemēram,  produktu ražošana ar kāda noteikta mazumtirdzniecības veikala, izplatītāja vai ražotāja preču zīmi. Tā kā veikals identificējas ar šo preču zīmi, jārēķinās, ka tiks pieprasītas ļoti augstas kvalitātes preces par zemākām cenām nekā līdzvērtīgi produkti šajā veikalā.

Pusfabrikāti pārtikas pārstrādes uzņēmumiem

Iespējas ir uzņēmumiem, kas izgatavo pārtikas izejvielas vai arī produktus, kas nav gala produkti. Jau vairākus gadus Vācijas tirgū veiksmīgi darbojas vairāki Latvijas piena produktu ražotāji, kas kā izejvielu piegādā sieru un piena pulveri. Tāpat arī zivju ražotāji, kas piegādā Vācijas uzņēmumiem zivju filejas tālākai apstrādei.

Viens no lielākajiem piena produktu tirgotājiem Vācijā ir Eximo GmbH (gada apgrozījums virs 200 milj. EUR) Produkti tiek iepirkti no 25 valstīm un eksportēti tālāk uz 50 valstīm, kuri tiek tālāk izmantoti industriālām vajadzībām:http://www.eximo.de/en/team/country-management-baltic-states.html. Eximo ir vislielākais piena produktu importētājs no Latvijas.

Interneta veikali

Ļoti populāri Vācijā ir veikt iepirkumus interneta veikalā. Arī pārtikas segments interneta veikalu piedāvājumos ir kļuvis aizvien plašāks. Bez tam, internetā ir vesela rinda veikalu, kas piedāvā delikateses, itāļu pārtikas produktus, kā arī citus specializētus produktus.

Šādam projektam ir nepieciešama sadarbība ar kompāniju Vācijā, kas darbojas kā operators ar noliktavu telpām, lai izsūtīšanu varētu noorganizēt ātri un bez aizķeršanās. Šādā veidā speciālos iesaiņojumos iespējams nosūtīt arī produktus ar nelielu derīguma termiņu. Vācijā ir vesela rinda loģistikas kompāniju, kas specializējušies tieši uz šāda tipa piegādēm.

Internetveikalu adreses: www.onlineshoptipps.dewww.online-supermarkt-vergleich.de

Statistika

2013. gada 50 lielāko Latvijas eksportētāju sarakstā uz Vāciju bija atrodami 2 piena pārstrādes uzņēmumi- SIA "Latvijas piens" un AS "Preiļu siers".