"Food Union": Patērētāju prasības attiecībā uz piena produktiem arvien pieaug

17.01.2018.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību paplašinās ražotāju iespējas piedāvāt patērētājiem arvien inovatīvākus produktus, un tas attiecas uz visām nozarēm - kā elektroniku, tā būvniecību, pārtiku utt. Piena parstrādes koncerna "Food Union" finanšu direktors Eiropā un "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs intervijā aģentūrai LETA stāsta, ka patērētāju prasības attiecībā uz piena produktiem arvien pieaug un tas sekmē arī spraigāku konkurenci starp piena pārstrādātājiem.

Tāpat viņš atzīmē, ka piena nozarē Latvijā aizvien vairāk tiek domāts par ražošanas ilgtspēju, kas ir ieguvums ne tikai apkārtējai videi, bet arī pašiem ražotājiem.

Kā "Food Union" sekmējies aizvadītajā gadā?

Bija ļoti laba vasara. Nupat arī Ziemassvētku ballē apsveicām savus darbiniekus, jo visiem tiešām bija jāsaspringst, lai sasniegtu attiecīgos rezultātus.

Kā vērtējat situāciju piena pārstrādes sektorā Latvijā 2018.gadā kopumā? Izskatās, ka nozare ir bijusi salīdzinoši stabila.

Jo vairāk attīstās kopējā ekonomika, jo vairāk attīstās nozare un tās spēlētāji, jo mazākas ir svārstības. Tā rezultātā arī redzam, ka piena ražošana ir attīstījusies pietiekami stabili, 2018.gada laikā arī piena iepirkuma cenas ir attīstījušās stabili. Runājot par tālāko ķēdes posmu, piena pārstrādi, tai, manuprāt, šis ir bijis labs gads. Pārstrāde ir turpinājusi attīstīties gan ilgtspējīguma, gan jaunu produktu, gan brieduma ziņā. Patīkami, ka Latvijas Darba devēju konfederācija ir novērtējusi mūsu kolēģus par ieguldījumu nozarē.

Redzam, kādi jauni produkti ienāk tirgū. Konkurence pieaug, un tas notiek arī tāpēc, ka pieaug patērētāju prasības - viņi grib veselīgāku, dabīgāku, ērtāku produktu, un tas mums, pārstrādes uzņēmumiem, uzliek papildu pienākumu šīs vēlmes nodrošināt. Uzskatu, ka 2018.gads ir bijis veiksmīgs piena pārstrādes nozarei kopumā, jo ir audzis briedums. Protams, gads nav pagājis bez kādām kļūmēm vai ķibelēm, bet pārstrādes nozarē īslaicīgi uzplaiksnījumi nav nekāds pārsteigums, piemēram, kad tirgū pēkšņi ieplūst kādi ļoti lēti ārzemju produkti. Krējums, piena pulveris un sviests ir biržas produkti, attiecīgi to cenas nosaka birža. Vienmēr var cerēt, ka biržas produktu vari nopirkt lētāk un pēc tam pārdot dārgāk. Arī pērn bija pietiekami daudz tādu spēlētāju, kas centās ātri ieskriet tirgū, veicot īstermiņa darījumus. Tas atstāja lielu iespaidu uz kopējo tirgu, uzdzenot augšā cenu. Latvijas tirgus nav tik liels, lai šādas kustības paliktu nemanītas. Rezultātā tirgus nosvārstās, mēs esam spiesti iepirkt pienu par augstākām cenām, bet paši īstermiņa darījumu veicēji bankrotē un piena ražotāji nesaņem naudu par nodoto pienu. Droši vien šādas ķibeles ir daļa no mācību procesa. Kā vienmēr saku, mēs no citu kļūdām nemācāmies, mācāmies tikai no savām. Pēc sarunām ar ražotājiem, kuri ir palikuši bez samaksas, ir izdevies panākt, ka viņi ir pārnākuši pie mums uz ilgtermiņa līguma nosacījumiem.

Mēs mēģinām šajā tirgū popularizēt tieši ilgtermiņa redzējumu un stabilitāti. Būtiski ir saprast, ka ilgtermiņa vīzija un stabilitāte ir iespējama tikai tad, ja visiem iesaistītajiem tirgus spēlētājiem - piena ražotājiem, pārstrādātājiem, mazumtirgotājiem - tas ir ekonomiski izdevīgi. Visiem ir jābūt adekvātām peļņas normām, lai, pirmkārt, pats gūtu labumu no savas ekonomiskās darbības, varētu investēt līdzekļus tālākās darbības attīstībā, aktīvu bāzes uzlabošanā utt. Trīs ceturtdaļas tirgus ir balstītas uz ilgtermiņa darbību. Neliela daļa tirgus ir atstāta kādām spekulācijām, lai, tā teikt, saglabātu asumu, bet lielākā daļa ir balstīta uz risku samazināšanas pieeju, saprātīgas peļņas nodrošināšanu ilgtermiņā.

Mēs kā tirgus līderi gan saldējuma ražošanas, gan piena pārstrādes jomā redzam savu lomu ilgtspējības veicināšanā. Viens aspekts ir vide, attiecīgi mums tas nozīmē tādu iepakojumu izmantošanu, kas ir pēc iespējas videi draudzīgāki, vieglāk pārstrādājami. Arī Latvijā varam novērot, ka arvien vairāk izceļas uzņēmumi, kas strādā ar videi draudzīgāku iepakojumu, kā arī dažādas akcijas, piemēram, "Latvijas Valsts mežu" aicinājums nepiesārņot dabu. Tas kopumā rada labāku vidi gan mūsu patērētājiem, gan mums kā ražotājiem. Neslēpšu, ka tas dod arī ekonomisku labumu, jo varam teikt, ka šī produkcija, kas ražota Latvijā, ir ražota labākā vidē un ir veselīgāka salīdzinājumā ar daudzām valstīm. Daudziem Latvija asociējas ar Skandināvijas zaļumu un veselīgumu. Piemēram, tie paši itāļi saka, ka mēs mākam aizsargāt dabu, mežus. Arī domājot par mūsu produkcijas turpmāko attīstību, uzskatām, ka tai ir jābūt veselīgai, ar augstu pievienoto vērtību.

To pamatā diktē pats tirgus?

Tās ir kopējās globālā tirgus tendences. Pirmkārt, pieaug veselīguma nozīme. Attiecībā uz saldējumu tas nozīmē cukura daudzuma samazināšanu produktos, atteikšanos no augu taukiem u.tml. No otras puses, pērkot saldējumu, patērētājs vēlas gūt baudījumu no tā, jo tas ir kā gastronomisks piedzīvojums. Saistībā ar šo jāpiemin, ka mūsu dubultās šokolādes "Ekselence" Norvēģijā pērn viņu nacionālās avīzes vērtējumā tika nosaukta par gada labāko jauno saldējumu. Tas bija bezprecedenta gadījums, ka ne vietējais produkts tik slēgtā valstī kā Norvēģija ir ieguvis pirmo vietu šajā vērtējumā. Tas ir liels kompliments mums!

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība iepriekš ziņoja, ka tirgū palielinās importa piena īpatsvars. Ar ko tas skaidrojams? Un kā tas ietekmē vietējos ražotājus?

Pēdējos divus gadus esam aktīvi strādājuši pie svaigo piena produktu Izcilības centra izveides. Viena no šī centra galvenajām radīšanas idejām bija tieši saistībā ar augstākas pievienotās vērtības radīšanu. Pats esmu piedalījies diskusijās ar nozares spēlētājiem, ekonomistiem, kuri norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pārstrādātais piena apjoms nav pieaudzis, uz ko savukārt mēs norādām, ka ir jāvērtē tas, ka tiek piedāvāta pavisam cita tipa produkcija. Mēs to pašu pienu nevis vienkārši pārlejam pakās, bet piedāvājam augstākas pievienotās vērtības produktus. Labs piemērs ir mūsu "Lakto" līnijas izmaiņas. Piemēram, jaunais iepakojums ir videi draudzīgāks, tas ir vieglāk pārstrādājams, produktos ir samazināts cukura daudzums un attiecīgi tas nodrošina tā pieejamību skolās. Redzam, ka mūsu patērētāji to novērtē. Produkts ir kļuvis ne tikai vizuāli pievilcīgāks, bet arī kvalitatīvāks. Tā vērtība patērētāju acīs ir augusi, savukārt mēs esam priecīgi, ka varam rādīt piemēru citiem nozares spēlētājiem, kā arī paši mācīties no gūtās pieredzes, attīstot jaunus produktus.

Runājot par citu spēlētāju ienākšanu tirgū, piemēram, Polijas vai Lietuvas, lielo spēlētāju galvenā priekšrocība ir apjoms. Viņi iepērk daudz piena, viņu milzīgajām ražošanas līnijām ir zemas fiksētās izmaksas, attiecīgi saražot pāris tūkstošus litru vairāk viņiem neko īpaši nemaina. No izmaksu viedokļa zemas pievienotās vērtības kategorijā milzu spēlētāji, visticamāk, vienmēr būs efektīvāki. Jautājums, vai mēs vēlamies spēlēt šajā sektorā un vai kā nozare kopumā Latvijā no tā varam iegūt. Maz ticams. Zināms, ka lielās valstis, kā Polija un Vācija, vienmēr būs pārākas.

Principā esat gatavi atstāt šo zemas pievienotās vērtības produktu segmentu ārzemniekiem?

Šis segments ir vairāk atkarīgs no tā, kas notiek ar piena iepirkuma cenām. Ja tās ir stabilas, tad gan mēs, gan tirgotāji viegli atrodam to cenas punktu, par kuru piedāvāt produkciju veikalos un to pirks. Latvijas lielveikali ir ieinteresēti veicināt Latvijas preces pārdošanu savos veikalos. Gan no mārketinga, gan sava imidža viedokļa viņiem tas ir svarīgi. Viņiem ir vieglāk strādāt ar mums nekā ar kādu Polijas piegādātāju. Taču brīdī, kad cenu svārstības kļūst ļoti lielas, mēs nevaram mēnesi uz priekšu nodrošināt produktus par attiecīgo cenu. Droši vien zemas pievienotās vērtības produktiem mūsu peļņas marža būs zemāka nekā poļiem, bet tas ir loģiski. Jāatzīmē, ka šādu produktu ražošana mums ir svarīga, jo tādējādi nodrošinām kopējo infrastruktūru. Tā teikt, cilvēks uz veiklu iet galvenokārt pēc maizes un piena un tikai pēc tam viņš pielasa klāt jogurtus, saldējumus utt. Vārdu sakot, mēs šīs pozīcijas nekādā gadījumā negribam atdot, bet arī negribam tās mākslīgi noturēt uz mūsu piena ražotāju rēķina. Šis ir segments, kurā būsim un strādāsim, bet nedarīsim to par jebkuru cenu. Labāk fokusēsimies uz augstas pievienotās vērtības produktiem, kas ir interesanti, kuriem ir stāsts, kuri ir veselīgi.

Jaunu produktu izveidē sadarbojamies ar tehnologiem, kas mācījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Rīgas tehnikumā, Valmieras tehnikumā. Daudzi no viņiem nāk ar trakām idejām, daudzas no tām, protams, nesanāk, bet tās, kas sanāk, ir "super" veiksmes stāsti, kurus jau šobrīd varam redzēt tirgū. Tas ir iespējams tāpēc, ka mūsu izveidotā Izcilības centra fokuss ir tieši uz augstas pievienotās vērtības produktiem, efektīvu, tehnoloģiski sarežģītu ražošanu.

Turpinot vēl par ārzemju produktiem mūsu tirgū, novērojumi liecina, ka tādā nišā kā UHT piena produkti vietējo ražojumu vispār nav. Kāpēc šis segments vietējiem ražotājiem nav interesants?

Runa ir par apjomu. Tāpat šajā segmentā no patērētāju puses praktiski vispār nav lojalitātes kādam zīmolam. UHT piena specifika ir tāda, ka ir jābūt patiešām lielām ražošanas līnijām, lai tā ražošana atmaksātos. Ir jābūt ļoti lieliem iepirkuma un ļoti lieliem noieta apjomiem. Mums nav ne viena, ne otra, līdz ar to neviens no Latvijas nav īsti spējīgs konkurēt šajā nišā.

Piena ražošanas apjomi 2018.gadā ir samazinājušies. Vai esat saskārušies ar problēmām sagādāt sev izejvielu? Savukārt globāli it kā apjomi ir pieauguši.

Jā, globāli ražošanas apjoms ir pieaudzis par apmēram 2%, bet patēriņš - par 1%.

Šī starpība aiziet industriālajos produktos?

Tieši tā - pulverī, ko pēc tam var pārdot par dempinga cenām. Pulverim patiesībā nav lielas atšķirības no UHT piena, tas pēc savas formas ir praktiski identisks produkts. Protams, to lieli krājumi ietekmē tirgu.

Latvijā ražošanas apjomu tendence ir pareiza. 2018.gadā novērojām mazākas svārstības gan ražošanas apjomu, gan cenu ziņā. Pārstrādātajam un patērētājam tās ir labas ziņas, jo tādā veidā var normāli plānot savu attīstību. Ir zemnieki, kuri nevēlas palielināt ražošanas apjomu, ir zemnieki, kuri vēlas to dubultot noteiktā laika periodā. Abos gadījumos ir skaidra plānošana, un abos gadījumos esam priecīgi ar viņiem strādāt. Mums stabilitāte ir ļoti būtiska, jo nemainām saviem produktiem katru nedēļu cenas.

Turpinot par ilgtermiņa pieeju, uz cik ilgu laiku slēdzat līgumus ar ražotājiem?

Apmēram 25% līgumu ir noslēgti uz gadu. Liela daļa joprojām ir īstermiņa līgumi - parasti tos slēdz uz mēnesi, bet realitātē, pateicoties pašu zemnieku iniciatīvai, viņi var mainīt šos līgumus pa nedēļām, dažos gadījumos vēl ātrāk.

Kāda ir zemnieku attieksme pret ilgtermiņa līgumiem?

Tā mainās, un tas ir labi. Uzskatām, ka tas ir viens no mūsu lielajiem sasniegumiem.

Vai lielāko daļu produkcijas realizējat vietējā tirgū?

Pamatā ir vietējais tirgus, taču eksporta tirgi mums joprojām ir būtiski. Piemēram, jau ilgtermiņā mums ir sadarbība ar Izraēlu. Pērn tur arī piedalījāmies izstādē un varējām novērot, ka mūsu biezpiena sieriņi "Kārums" un citi produkti tur tiek ļoti augstu novērtēti. Pieļauju, ka zināma ietekme tam ir arī sentimentam.

Uz Izraēlu tiek eksportēti augstas pievienotās vērtības produkti?

Jā.

Otrs ļoti liels tirgus mums ir Azerbaidžāna, kur esam līderi ar savu krējumu. Tas faktiski ir kļuvis par tirgus standartu.

Pēdējos divos gados ļoti strauji ir audzis arī Ukrainas tirgus. Tāpat labi sokas Lielbritānijā un citos tirgos, kuri ir augsts aizbraukušo latviešu īpatsvars. Strādājam arī pie Vidējiem Austrumiem un citiem tirgiem. Iepriekš minētie tirgi tiek attīstīti no Rīgas.

Turpinot ar cipariem, Norvēģijā "Ekselences" panākumu dēļ eksporta pieaugums ir bijis vairāk nekā par 400%. Jāatzīmē, ka arī Rumānijā ir ļoti iepaticies mūsu "Ekselences" saldējums, un viņi paši tagad grib tādu ražot. Mūsu Rīgas pilotlaboratorija ir aizņemta praktiski visu gadu, jo no visām valstīm, kurās atrodas mūsu uzņēmumi, speciālisti brauc uz šejieni kopā strādāt pie jaunajām garšām. Piemēram, kā zināms, Skandināvijā ļoti patīk lakricas garša, līdz ar to mēs šajās valstīs piedāvāsim lakricas saldējumu. Tāpat interesanti, ka Baltkrievijas speciālisti uz Latviju veda savu ūdeni, lai pielāgotu garšu un receptūru atbilstoši tā sastāvam.

Latvijai tālāk attīstoties kā zināšanu un saldējuma ražošanas centram, šīs aktivitātes vēl tikai augs. Pērn apstiprinājām Latvijā investīcijas vairāk nekā miljona eiro apmērā saldējuma batoniņu līnijas uzstādīšanai. Šī līnija apkalpos Norvēģiju, Rumāniju, Dāniju, kur, iespējams, saražotais produkts tiks tirgots ar viņu pašu preču zīmēm.

Vēl lielas investīcijas esam paredzējuši Eiropas zināšanu centrā.

Vēl papildus Izcilības centram?

Izcilības centrs ir pienam, bet zināšanu centrs ir vairāk vērsts uz pārvaldi - finanses, juridiskie jautājumi, R&D, ražošana, ražošanas plānošana u.tml. Lielā mērā var teikt, ka mans sapnis, ar kuru atnācu uz šo uzņēmumu, sāk ieņemt konkrētas formas gan Latvijā, gan Eiropā.

Ņemot vērā visas apjomīgās investīcijas pēdējo gadu laikā, vai jums šeit, Bauskas ielā, vēl pietiek vietas? Vai nevajag domāt par pārcelšanos?

Mums šeit patīk, un šādas vajadzības nav. Arī jaunais cehs principā ir šajā teritorijā uzbūvēta jauna rūpnīca.

Kā sokas ar būvniecības darbiem?

Tie notiek saskaņā ar plānu, esam uzstādījuši jauno "Lakto" līniju, tā ir palaista. Jaunās "Kāruma" batoniņu līnijas arī ir uzstādītas. Darbi turpināsies līdz 2019.gada beigām. Faktiski 2020.gadā visa Valmieras ielas rūpnīca būs pārcelta uz šejieni.

Kas notiks ar to rūpnīcu?

Pārdosim. Izcilības centra doma arī bija tāda, ka veidojam visu šeit, vienā vietā. Tajā brīdī, kad būsim nodrošinājuši šeit visu centru. Mums šeit teritorija ir ļoti liela, patiesībā ir vēl daudz ideju, ko šeit var darīt, ko arī soli pa solim darām.

Jūs koncentrējaties uz kvalitāti un vērtības celšanu, bet vai paredzēts audzēt arī ražošanas apjomus?

Augs arī ražošanas apjomi. Attiecībā uz Latviju tie augs droši vien tāpēc, ka piedāvāsim jauna tipa produktus, kādus līdz šim neesam ražojuši, - gan piena produktu, gan saldējuma segmentā. Jaunā ražošanas līnija ļaus piedāvāt mūsu tirgum unikālus produktus.

Tirgus ir gatavs jaunumiem?

Ir jāturpina pārsteigt. Protams, tādu saldējumu kā dubultās šokolādes "Ekselence" pārdošanas apjomi Latvijā nav lieli, piemēram, salīdzinājumā ar to pašu "Polu", bet šādu produktu radīšana ir ļoti svarīga, tostarp saistībā ar eksporta tirgiem. Ja līdz šim "Ekselences" līnija nebija sevišķi noslogota, tad šajā gadā tā solās būt aktīvi noslogota, jo gan norvēģi, gan rumāņi ir pieprasījuši lielus apjomus.

Iepriekš minējāt, ka patērētāju prasības kļūst arvien augstākas. Vai ir kādi produkti, kas pirms pāris gadiem bija topā, bet šobrīd nemūžam neaizietu?

Šīs pieprasījuma tendences ir viļņveidīgas. Tās rodas Amerikā, tad pāriet uz Eiropu, sākot ar Angliju. Mēs šeit, Ziemeļeiropā, esam gana konservatīvi patērētāji. Tāpat jāsaka, ka Latvijas patērētājs diezgan aktīvi seko tendencēm - gan veselīguma, gan attiecībā par vides aizsardzību, gan sociālo atbildību.

Kā jums sokas Ķīnā?

Ķīna ir atsevišķs stāsts. 2018.gada vasaras vidū pabeidzām abas rūpnīcas. Zīmoli, kurus tur aktīvi izmantojam, ir "Lakto" un "Rasa", bet tie, protams, ir adaptēti Ķīnas tirgum.

Mūsu koncepts Ķīnā ir fokusēties uz e-komerciju, bet, protams, apjomi tur ir kosmiski salīdzinājumā ar mūsu tirgu.

"Food Union" ir divi lielie darbības bloki. Viens ir Eiropa un otrs - Āzija, kas ir liels, dārgs un sarežģīts projekts, par kuru pēc kādiem diviem trīs gadiem varēsim izdarīt kādus secinājumus. Pagaidām varam teikt, ka esam uzbūvējuši rūpnīcas, ir forši, ka pie tām varam redzēt Latvijas karogu.

Kur tieši šīs rūpnīcas atrodas?

Viena ir Ķīnas augšpusē, Hohotā, bet otra - starp Šanhaju un Pekinu. Runājot par pirmo, jāatzīmē, ka Hohotas rajons ir lielākais pasaulē bioloģiskā piena ražotājs, un mums ir noslēgts partnera līgums par bioloģiskā piena piegādēm. Savukārt otrā vairāk tiek ražoti pudiņi, mīkstie sieri u.tml.

Jāatzīmē, ka šajās rūpnīcās ir izmantotas modernākās tehnoloģijas, lai ražošana būtu maksimāli efektīvāka un tiktu patērēts pēc iespējas mazāk resursu.

Pieminējāt e-komerciju. Tātad tirdzniecība notiek caur internetu?

Jā.

Tas varētu būt kaut kas tāds, kas Latvijā īsti nestrādātu.

Es ļoti gribētu, lai tas strādātu arī šeit. Grūti pateikt, kāpēc, vismaz vietējiem veikaliem, šis segments ļoti nav aizgājis. Varbūt tas ir vairāk saistīts ar to, ka tirgus apmēra dēļ nevar radīt profesionālus spēlētājus, kas nodrošinātu pakalpojumu. Piemēram, es esmu izmēģinājis visus, kuri darbojas Latvijā, un nereti ir tā, ka atvestie produkti ir ar īsu derīguma termiņu u.tml. Protams, ka pēc tam vairs nav motivācijas atkārtoti izmantot šo pakalpojumu. Savukārt Ķīnā liela daļa cilvēku nezina alternatīvas šim pakalpojumam, turklāt tur šim nolūkam ir arī attīstītas aplikācijas viedierīcēm. Lielākais izaicinājums, pie kura šobrīd tur strādājam, ir piegāde patērētājam uz mājām no distribūcijas centra, jo tas ir dārgākais posms.

Kādas ir ražošanas jaudas šīm rūpnīcām?

Tik, cik visa Latvija kopumā saražo pienu, tiek pārstrādāts vienā rūpnīcā.

Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz paplašināšanos Eiropā?

Nav noslēpums, ka mūsu ambīcijas ir lielas un pie sasniegtā neapstāsimies.

Iegādāsieties vēl kādu rūpnīcu?

Mums patīk tie reģioni, kur šobrīd strādājam. Ziemeļeiropā redzam iespējas savas pozīcijas turpināt nostiprināt. Tāpat mūs interesē Dienvidaustrumeiropa, piemēram, Rumānijā, kurā esam iegādājušies ražotni, vien ir 20 miljoni iedzīvotāju - ja mums izdotos sasniegt 10% tirgus, tas jau nozīmētu vienas Latvijas apjomus. Arī apkārtējos tirgos ir ļoti liels potenciāls.

Arī Eiropa mūs interesē. Tas ir nepārtraukts darbs, meklējam sadarbības partnerus, tostarp tādus, kuru zināšanas varam izmantot un no kuriem mācīties.

Arī, piemēram, Rumānijā koncentrējaties uz augstas pievienotās vērtības produktiem?

Mums patīk attīstīt vietējos zīmolus, jo tad katram produktam ir savs stāsts.

Kādas ir prognozes par 2018.gada apgrozījuma datiem?

Runāšu par "Food Union" Latvijā kopumā. Pateicoties labajam gadam, 2018.gada EBITDA varētu būt pieaugusi par 37%, bruto peļņa ir paredzēta ap 34,3 miljoniem eiro, kas ir pieaugums par 16%, bet apgrozījums būs līdzīgs 2017.gada apmēram.

Tas atbilst plānotajam?

Tas ir labāk, nekā plānots. Tas nav saistīts tikai ar labo vasaru, tas ir smaga komandas darba rezultāts!

Vai esat plānojuši palielināt eksporta īpatsvaru?

Mēs noteikti to palielināsim, tostarp grupas ietvaros. Piemēram, ir izstrādāts plāns attiecībā uz Izraēlu, kur kopā ar partneri arī izstrādājam zīmolus. Pieļauju, ka arī Azerbaidžānā vajadzētu stabilizēties ekonomiskajai situācijai. Darbam Vidējos Austrumos arī noteiktā laika periodā vajadzētu nest augļus.

Šobrīd cik liels ir eksporta īpatsvars?

Šobrīd tas ir apmēram 15%.

Kādi ir investīciju plāni 2019.gadam?

Viena daļa investīciju - ap 5-6 miljoniem eiro - paredzēta Izcilības centra otrajam posmam, bet vairāk nekā miljons eiro saldējuma ražošanā. Kopumā 2019.gadā ir paredzētas investīcijas 9,1 miljona eiro apmērā, tostarp arī stratēģiskās attīstības projektiem, kā arī infrastruktūras sakārtošanā, piemēram, nodrošinot labāku vidi darbiniekiem.

Kādi ir plāni 2019.gadam attiecībā uz finanšu rādītājiem? 2018.gada līmenī?

Tādas vasaras, kā bija pērn, nevar budžetēt, tas būtu pārāk ambiciozi, bet mēs ceram, ka 2019.gads būs pirmais gads, kad redzēsim daļējus rezultātus Izcilības centra pienesumam.

Kāda ir jūsu sadarbība ar tirgotājiem? Nav problēmu jaunumus izvietot veikalu plauktos?

Līdzīgi kā ar zemniekiem, arī ar tirgotājiem mēģinām meklēt līdzsvara punktu sarunās. Ne vienmēr tas ir vienkārši.

Kādas ir prognozes par nozares attīstību kopumā šajā gadā? Iepirkuma cenas varētu celties?

Cenas atturēšos prognozēt. Cerams, šis gads būs gluds un bez satricinājumiem.

Publicēta: 17.01.2019 01:10Laura Cibule, Arta Goba, LETA