FM: Latvijas preču eksports turpina pieaugt visās nozīmīgākajās preču grupās

11.09.2017.

FM: Latvijas preču eksports turpina pieaugt visās nozīmīgākajās preču grupās 

Eksporta izaugsme bija fiksēta gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās, proti, farmācijas, koksnes izstrādājumiem, mehānismiem un elektroierīcēm, kā arī metālu precēm, taču lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kāpums, izskaidrojot 6,3 procentpunktus no kopējā preču eksporta pieauguma jūlijā, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūlijā sasniedza 858,2 miljonus eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju palielinājās par 6,9%. Eksporta kāpums jūlijā ir mazāks nekā iepriekšējā mēnesī, tomēr tas bija sagaidāms, norāda FM, jo iepriekš publicētie dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā par šī gada jūliju uzrādīja kritumu, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, – par 1,9% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem. Tādējādi FM secina, ka jūlijā fiksēto eksporta kāpumu galvenokārt nodrošināja reeksporta pieaugums.

Lauksaimniecības un pārtikas eksporta vērtība gada griezumā palielinājās par 45,5%. Ievērojamo pieaugumu lielā mērā nodrošināja alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums gandrīz divas reizes. FM atzīmē, ka tikpat straujš kāpums fiksēts arī dzērienu importa datos – šī gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, dzērienu importa vērtība pieauga par 105,4%, tādējādi var apgalvot, ka alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksporta kāpums ir saistīts ar reeksporta pieaugumu. Dzērieni galvenokārt tiek importēti no ES valstīm un tālāk eksportēti uz Krieviju. Tāpat no lauksaimniecības un pārtikas precēm strauju kāpumu uzrādīja arī piena produktu un graudaugu eksports.

Metālu un metāla izstrādājumu eksporta vērtība šī gada jūlijā pieauga par 26,8%, palielinoties dzelzs lūžņu eksportam uz Turciju, ferosakausējumu eksportam uz Zviedriju, kā arī dzelzs un tērauda velmējumu eksportam uz Igauniju un Poliju. Lai arī metālu importa vērtība pieauga vēl straujāk (kopā par 43,1%), salīdzinot ar pērnā gada jūliju, importa kāpums ir viendabīgāks nekā eksports, un importa pieaugumu nodrošināja dažāda veida dzelzs un tērauda velmējumu imports.

Stabilu pieaugumu šogad uzrāda ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports, atzīmē FM. Jūlijā šīs preču grupas eksports vēl palielinājies par 13,9%, pateicoties straujam farmācijas produktu eksportam. Vērā ņemamu eksporta pieaugumu 10,9% apmērā uzrādīja elektroiekārtas, palielinoties mobilo telefonu reeksportam.

Lai gan kopējā koksnes eksporta vērtība šī gada septiņos mēnešos pieauga par 4,5%, tomēr galvenajā noieta tirgū – Lielbritānijā – koksnes eksporta vērtība šajā periodā samazinājās par 7,9%, norāda FM. Jūlijā pirmo reizi šogad koka un koka izstrādājumu eksports uz Lielbritāniju atkal pieauga, kopumā par 6,9%.

“Jūlijā ir pagājis precīzi viens gads kopš Lielbritānija paziņoja par izstāšanos no ES, kā rezultātā būtiski samazinājās sterliņu mārciņas vērtība, tādējādi negatīvi ietekmējot arī Latvijas eksporta apjomus uz šo valsti. Bāzes efektiem būtu jāizzūd un vairs nebūtu jāietekmē ārējo tirdzniecību, tomēr sterliņu mārciņas kurss joprojām ir nestabils un īstermiņā varētu mainīties abos virzienos. Vienlaikus stabilais koksnes eksporta pieaugums uz Zviedriju un Vāciju šogad nodrošināja pozitīvu kopējo koksnes eksporta vērtības kāpumu. Tā jūlijā koksnes eksports uz šim valstīm palielinājās attiecīgi par 30,5% un 7%,” skaidro FM.

Kopējais preču eksporta kāpums jūlijā varētu būt vēl straujāks, tomēr kopējo eksporta vērtību samazināja būtisks kritums satiksmes līdzekļu eksportā par 46,6%, ko noteica pagājušā gada augstā bāze jahtu un sporta laivu eksportā. Ja izslēgtu šo vienu faktoru, preču eksporta vērtības kāpums jūlijā būtu bijis jau 12,3%, informē FM.

Preču importa vērtība faktiskajās cenās jūlijā pieauga straujāk nekā eksporta vērtība – par 20,5%. Lielāko devumu kopējā importa pieaugumā jūlijā nodrošināja pārtikas, mehānismu un elektroiekārtu, metālu, kā arī lidmašīnu importa kāpums. Šogad preču importa vērtības kāpums būtiski pārsniedz eksporta sniegumu, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu. Šī gada jūlijā preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 321,9 miljoni eiro, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada novembra.

“Taču jāņem vērā, ka arī importa vienības vērtības indeksa pieaugums ir nedaudz straujāks, salīdzinot ar eksportu. Citiem vārdiem sakot, importa preces ir nedaudz dārgākas. Otrais faktors, kas izskaidro samērā straujo importa pieaugumu, ir investīciju aktivitātes palielinājums Latvijā un būtiski straujāka ekonomikas izaugsme nekā pērnajā gadā kopumā gan Latvijā, gan arī Krievijā, tādā veidā palielinot gan vietējā ražojuma preču eksporta apjomus, gan reeksportu. Treškārt, importu ietekmē nacionālās aviokompānijas jauno lidmašīnu piegāde. Piemēram, šī gada jūlijā importa kāpums būtu bijis par aptuveni 4,2 procentpunktiem mazāks, ja no kopējā importa izslēgtu lidmašīnu piegādi,” skaidro FM.