EM: Latvijas ekonomikas izaugsme kļūst straujāka

01.09.2015.

Neskatoties uz to, ka krasi samazinājušās eksporta iespējas uz Krieviju, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps palielinās un ir straujāks nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 1,2% lielāks nekā iepriekšējā ceturksnī un par 2,7% lielāks nekā pirms gada.

Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Šī gada otrajā ceturksnī privātais patēriņš bija par 2,4% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Turpina pieaugt valdības gala patēriņa izdevumi, kas šogad otrajā ceturksnī bija par 3,3% lielāki nekā pirms gada. Uzlabojas arī investīciju dinamika, kas otrajā ceturksnī jau ir pozitīva - pieaugums par 2,8%, atbilstoši pirmajā ceturksnī bija samazinājums par 0,9%.

Preču un eksporta apjoma palielinājums otrajā ceturksnī bija nedaudz lēnāks nekā pirmajā ceturksnī, ko ietekmēja Krievijas importa pieprasījuma būtiskais samazinājums.

Šogad pirmajā pusgadā kopējie preču eksporta apjomi uz Krieviju faktiskajās cenās bija par 19,6% mazāki nekā pirms gada. Tajā pašā laikā Latvijas kopējais eksports ir palielinājies par 2,7% - uz Eiropas Savienības (ES) valstīm par 3,9%, bet uz trešajām valstīm par 17,1%. Tomēr trešo valstu daļa Latvijas preču eksportā vēl ir relatīvi zema - 12,5% 2014.gada pirmajā pusgadā un 14,3 % - 2015. gada pirmajā pusgadā.

Kopējo Latvijas eksporta dinamiku uzlabo pakalpojumu eksporta straujāks pieaugums, kas pirmajā ceturksnī bija par 7%, bet otrajā ceturksnī - par 4% lielāks nekā pirms gada.

Nozaru griezumā straujš pieaugums otrajā ceturksnī bija apstrādes rūpniecībā - gada griezumā kāpums par 6,2%, kur lielākais ieguldījums ir metālu un to izstrādājumu ražošanas izaugsmei. Stabila izaugsme vērojama arī finanšu pakalpojumu un viesnīcu un restorānu pakalpojumu attīstībā. Turpretim transporta pakalpojumu un būvniecības apjomi atpaliek no pagājušā gada otrā ceturkšņa rādītājiem.

EM norāda, ka turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar iekšējā pieprasījuma noturību un ar eksporta paplašināšanās iespējām. No vienas puses eksportu ierobežos vājais pieprasījums NVS valstu tirgos, bet no otras puses eksportu pozitīvi ietekmēs turpmākā ekonomikas situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū - Eiropas Savienībā.

"Būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus. Turpinās augt privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas gan kopumā būs lēnāks nekā pagājušajā gadā. Svarīgs moments kopējai izaugsmei ir arī investīciju attīstībai - kā ilgtermiņa, tā vidēja termiņa skatījumā," norādīja ministrijā.