Eksporta motors – meži – ir gana jaudīgs

12.02.2015 Lai tautsaimniecību velkošais motors – meža nozare – nenoslāptu, eksperti norāda uz nepieciešamību apgūt jaunus tirgus, skolot prasmīgus speciālistus un stādīt vērtīgus kokus.

Meklējam jaunus tirgus

Lai kompensētu eksporta kritumu uz Krieviju, jāmeklē jauni noieta tirgi, kurus apgūt palīdzēs eirokursa krišanās. To pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā Valmierā diskusijā “Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība” uzsvēra Mārtiņš Kazāks, “Swedbank” galvenais ekonomists. “Latvijā iedzīvotāju skaits nav augošs, un salīdzinājumā ar rietumvalstīm neesam turīgi. Tāpēc mājsaimniecību patēriņš ilgstoši nevar nodrošināt uzņēmumu izaugsmi, nepieciešams eksports. Un kokapstrāde to dod. Tā bija viena no nozarēm, kas Latvijas ekonomiku izvilka no bedres, un tā joprojām ir viena no visstraujāk augošām nozarēm, kas attīstās dinamiskāk nekā pārējā apstrādes rūpniecība,” viņš pamatoja.

Pēc eksperta domām, pasaules ekonomikā tuvākajos gados būs trīs galvenie virzītājspēki: nauda, ko vairāk drukā Eiropas Centrāla banka, zemās naftas cenas un zemās eiro likmes, kas garantēs zemus kredīta procentus. Straujākā izaugsme šobrīd esot Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV. Taču Francijā, Somijā un Itālijā ekonomika stagnējot, bet Ķīnā un Indijā tā aug lēni. Krievijā pēdējos divos gados izaugsmes nav. Un kļūst aizvien sliktāk. Eksportēt uz Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju būs ļoti grūti un riskanti. Ar Krieviju papildu risks būs arī tāpēc, ka reāli finanšu sistēma ļoti cietīs, bet ekonomisti to slēps un publicēs skaitļus, kas būs labāki nekā ir patiesībā.

M. Kazāks: “Prognozējam, ka IKP kritums šogad Krievijā būs par 6% un tas turpināsies, līdz situācija varētu sākt stabilizēties 2016. gada otrajā pusē. Krievija ieslīgst recesijā, bet ir citas ekonomikas, kas aug. Mūsu uzņēmumu galvenais moto ir eksporta meklējumi.” Viņš prognozē, ka nākamajā gadā izaugsme kļūs straujāka nekā šogad gaidāmie 2% IKP pieauguma, jo ietekmēs struktūrfondi un lielie investīciju projekti: “Cerēt, ka Krievijas krīze mūs neskars, ir naivi. Prognozējam, ka šā gada valsts budžetā varētu pietrūkt 150 miljonu eiro. Kā palielināt ieņēmumus? Samazināt ēnu ekonomiku! Tāpēc tie uzņēmumi, kas darbojas pelēkajā zonā, šogad sajutīs aizvien lielāku spiedienu.”

Kokrūpnieki gaida jauniņos

Skepsi par to, ka jaunajā ekonomiskajā situācijā Krievija palielinās baļķu eksportu, izteica Latvijas Kokrūpniecības izpilddirektors Kristaps Klauss. Kāpēc? Jo tiesības eksportēt Krievijā piederot grupējumiem, kas neesot šajā procesā ieinteresēti. K. Klauss: “Nedomāju, ka krievi pastiprinās baļķu eksportu, jo kokrūpniecības un mežsaimniecības bizness atšķirībā no gāzes un naftas Krievijā nekotējas. Šobrīd, kad kritusies rubļa vērtība, Krievijas baļķis ir Latvijas baļķa cenā. Līdz tam mēs to pirkām dārgāk.” Viņš uzsvēra, ka Krievijā Latvijas kokrūpniekiem ir mazs noieta tirgus, tāpēc eksporta apjomu kritums uz austrumiem nozari jūtami neietekmēs. Nozares eksperts apšaubīja arī to, ka Krievijas kokrūpnieki ar zemām cenām varētu izspiest no tirgus Latvijas produktus. K. Klauss: “Biznesā ļoti svarīgas ir partneru savstarpējās attiecības un spēja uzticēties. Ja arī Krievija zemā rubļa kursa dēļ kļūs ārzemju tirgos konkurētspējīgāka, tad nez vai mūsu partneri atteiksies no ekonomiskajām attiecībām ar piegādātājiem Latvijā, jo zina, ka sadarbība ar Krieviju, visticamāk, ir īstermiņa.” Viņš nebija arī pārāk optimistisks attiecībā uz zemām kredītprocentu likmēm, jo uzņēmējiem aizņemties kļūst aizvien grūtāk. K. Klauss: “No vienas puses, kredītprocentu likmes šobrīd ir saprātīgas. Taču saņemt kredītu ir grūti, jo bankas izvirzījušas augstus kritērijus. Turklāt aizņemties var tikai uz trim, augstākais, pieciem gadiem. Sanāk, ka bankām ir lēta nauda, bet uzņēmumi to dabūt nevar.”

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors uzsvēra – kaut arī necērtam vairāk, meža nozares eksporta vērtība joprojām aug, jo audzis darba ražīgums un mēs eksportējam aizvien vērtīgākus produktus. Mēnesī nozares eksports veido vidēji 120 miljonus eiro, un izaugsmes temps ir ļoti labs. Nozares eksporta un importa bilance ir labāka nekā mūsu kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. K. Klauss: “Šī ir viena no nozarēm, kas velk naudiņu iekšā! Arī apgrozījums uz vienu darba vietu mums ir augstāks nekā vidēji apstrādes rūpniecībā, un darba algas arī augušas straujāk. Algas aug, neskatoties uz to, ka uzņēmumi investē jaunās tehnoloģijās. Tā kā ražīgums kāpj, darba vietas spēcīgākajos uzņēmumos samazinās. Bet tiek veidotas jaunas ražotnes, kas to kompensē.”

K. Klauss uzsvēra arī to, ka saglabāt izaugsmes tempus varēs tikai tad, ja nozarē pietiks jauno speciālistu, jo viens no visaktuālākajiem jautājumiem ir darbaspēka pieejamība. K. Klauss: “Meža nozarē joprojām trūkst augsti kvalificētu speciālistu, kuri var strādāt ar jaunākajām iekārtām un mūsdienu tehnoloģijām. Šī mērķa sasniegšanā galvenais ir algu celšana, kas notiek kopsolī ar ražošanas produktivitātes kāpumu.”

Bez skuju kokiem neiztikt

To, ka mežu Latvijai pietiks, savā prezentācijā pierādīja LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis: “Puse no Latvijas teritorijas jeb 3,2 milj. hektāru klāj meži, kuros kopējais koksnes apjoms veido 667 milj. m3. Pēc mežzinātnes institūta “Silava” datiem, ikgadējais pieaugums saimnieciskajos un aizsargājamajos mežos ir 25,8 milj. m3. Ikgadējais ciršanas apjoms ir 11 – 13 milj. m3. Mūsu valstī ir tikpat mežu, cik Lielbritānijā. Pēc mūsu aprēķiniem, koksnes resursu samazinājums nākotnē nedraud. Taču nav svarīgi, cik liela ir teritorija, bet cik efektīvi to apsaimniekojam un kāds ir šīs zemes potenciāls.”

Meža fakultātes dekāns vērsa uzmanību uz to, ka, audzējot produktīvu mežu, peļņa no hektāra vidēji gadā varētu pielīdzināties peļņai no graudkopības. To gan var panākt, audzējot ekonomiski vērtīgas koku sugas – bērzu, priedi, egli. Diemžēl lielas mežu platības Latvijā aizņem lapu koki – baltalksnis un apse. D. Dubrovskis: “Pārstrādē pieprasīta ir skuju koksne. Skuju kokus mēs izmantojam pilnībā, bet lapu kokus ne. Baltalksnis un apse aizņem vairāk nekā 567 000 hektāru. Šo platību nocērtot, būtu iespējams to izmantot efektīvāk, stādot vērtīgākas koku sugas. Netiek izmantoti arī enerģētiskās koksnes resursi, kas nāk no ciršanas atlikumiem. No tiem efektīvāk varētu izmantot ap 9 milj. m3 koksnes. Lai efektīvi palielinātu kokrūpniecības eksportu, jau šobrīd jādomā, ar kādām koku sugām mēs cirsmas atjaunojam.”

Attēli: