Eksporta iespējas Francijā

Francija – dinamiska ekonomika pašā Eiropas sirdī, vēsta sauklis Francijas starptautisko investīciju aģentūras „Invest in France Agency” mājaslapā. Otrā lielākā ekonomika Eiropā, 10.vieta pasaulē pēc pirktspējas un vairāk nekā 20 tūkstoši ārvalstu uzņēmumu, kas šobrīd veiksmīgi izvērsuši šeit biznesu– Francija viennozīmīgi ir viens no galvenajiem spēlētājiem starptautiskajā investīciju arēnā.  Kas jāzina un jāņem vērā Latvijas uzņēmējiem, plānojot uzņēmējdarbības aktivitātes Francijā?

„Francija ir iespēju zeme. Šeit ir ārkārtīgi liels tirgus, grandioza teritorija un milzīgs iedzīvotāju skaits. Konkurence ir augsta, taču tādējādi tiek panākta arī augsta kvalitāte,” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā seminārā „Biznesa iespējas Francijā” stāsta Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Francijā vadītāja Solvita Gulbe.

Latvijas eksports uz Franciju: produkti, kas jau iekarojuši savu nišu

Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms uz Franciju  pieaug, 2011.gadā jau apsteidzot pirmskrīzes perioda rādītājus. Galvenais Latvijas eksporta produkts ir koksnes izstrādājumi – koka saplāksnes, šķeldoti zāģmateriāli, saliekamās koka mājas un dažādas konstrukcijas, šai preču grupai seko transporta līdzekļi, mašīnas, mehānismi un elektroniskās iekārtas. Latvijas uzņēmēji uz Franciju eksportē arī komercpakalpojumus. Šajā kategorijā līderpozīcijas ieņemt visa veida transporta pakalpojumi.

„Mūsu koka ražotāji sastāda ļoti nopietnu konkurenci Skandināvijas un Austrumeiropas ražotājiem, viņi ir investējuši jaudu, palielinājuši mārketingu,” stāsta Gulbe. Veiksmīgu noietu Francijas tirgū šobrīd jau ir atraduši arī tādi produkti kā izolētie kabeļi, vadi un to savienotājelementi, koka mēbeles, saunu paneļi, kas plaši tiek izmantoti Francijas kūrortos, kokskaidu granulas un kūdra.

Nodokļu sistēma Francijā

Izlemjot attīstīt biznesu Francijā, iesākumā ir jāizlemj, vai veidot pārstāvniecību, vai apakšuzņēmumu. „Ja jūs veidojat tikai pārstāvniecību, kas ir jūsu kontaktpunkts Francijā, kas nav reģistrēts kā juridiska persona, nav saimnieciskās darbības veicējs, nav atsevišķs uzņēmums, uz jums neattiecas tie nodokļi, kas aktuāli, ja jūs nolemjat Francijā veidot apakšuzņēmumu. Ja jūsu filiālei ir juridiskās personas statuss, tas ir pilnvērtīgs uzņēmums, kas darbojas suverēni no mātes uzņēmuma, un uz jums attiecas tie nodokļi, kas ir spēkā Francijā,” skaidro Gulbe.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis Francijā ir 33,33% standarta likme un 1,1% uzņēmumu sociālās iemaksas. Papildus nodokļu likmes lielajiem uzņēmumiem ir 3,3% un 5%. Samazinātā likme mazajiem uzņēmumiem, ja ienākumi ir līdz 38 120 EUR – 15%.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklim Francijā ir progresīvā likme – tie ir 5,5% līdz 41%.

Francijā ir divu veidu nekustamā īpašuma nodoklis – šo nodokli maksā gan īpašuma saimnieks, gan cilvēks, kurš konkrēto īpašumu izmanto. Šo nodokli pēc noteiktas formulas nosaka pašvaldības, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, ēkas atrašanās vietu un tehnisko stāvokli.

Sociālajos maksājumos darba devējs veic sociālo iemaksu 35% līdz 45% apmērā, savukārt darba ņēmējs – 20%līdz 25% apmērā.

Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) standarta likme Francijā ir 19,6%, taču 2014.gada budžeta projektā to nolemts paaugstināt par nepilnu procentu. Tāpat spēkā ir samazinātā PVN likme noteiktām preču un pakalpojumu kategorijām (2,1%, 5,5% un 7%).

Tāpat jāņem vērā arī citi nodokļi, kas tiek iekasēti ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līmenī. Būtisks ir arī izvēlētais uzņēmējdarbības veids. Francijas nodokļu sistēmu raksturo tās augstais sarežģītības līmenis.

Pārsvarā Francijā dominē mazie uzņēmumi – darbinieku skaits šeit nepārsniedz 50 cilvēkus. Ja šis skaitlis ir lielāks, uzņēmums ierindojas citā kategorijā un uz to attiecas īpašs normatīvais regulējums par darba aizsardzību. Šādā uzņēmumā nepieciešams veidot īpašu, uzņēmuma finansētu nodarbināto padomi, kam ir tiesības lemt par sociālajām garantijām, korporatīvajiem pasākumiem un citiem aspektiem.

Francijas biznesa kultūra

„Tā kā tirgus ir liels, tam ir atļauts būt piesardzīgam un izlutinātam. Piesardzīgam pret jaunu pakalpojumu un preču ienākšanu, izlutinātam – jo ārkārtīgi sīvās konkurences dēļ tiek nodrošināta augsta preču un pakalpojumu kvalitāte,” skaidro Gulbe.

Attīstot uzņēmējdarbību Francijā, ir būtiski pārzināt franču valodu. Tieši šajā valodā šeit pārsvarā notiek biznesa komunikācija. Priekšroka tiek dota diskusijām aci pret aci. Tāpat neatņemama saziņas sastāvdaļa ir dažādas pieklājības formas un frāzes, kas ierastas franču kultūrā.

Biznesa lēmumu pieņemšana Francijā ir hierarhisks process, proti, galējais lēmums tiek pieņemts visaugstākajās struktūrās. Šī iemesla dēļ ieteicams vadīt biznesa pārrunas ar augstākajiem vadības līmeņiem, tādējādi nodrošinot ātrāku procesa virzību.

Kopš 2002.gada Francijā ir noteikta 35 stundu darba nedēļa – visīsākā visā Eiropas Savienībā.  Tas tiek strikti ievērots, gluži tāpat kā nepieciešamība ik dienu noteiktā laikā doties pusdienlaikā.

„Patērētājs Francijā ir prasīgs un maksātspējīgs. Vidējie ienākumi ir augstāki par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā. Viņš ir gatavs maksāt par kvalitāti, ērtībām un izsmalcinātiem produktiem. Francijas patērētājs ir uzticīgs jau zināmiem produktiem, tāpēc viņa uzticība ir jāiemanto,” uzsver Gulbe.

Taču jārēķinās arī ar faktu, ka Francijā ieplūst vairāk nekā 70 miljoni tūristu gadā, līdz ar to arī pircēji no citām zemēm veido būtisku patērētāju daļu.