Dienas tēma: «Alus ari ira sula» jeb tirgū valda likumsakarības

11.03.2015.

Katra nākamā paaudze lietas redz citādi, tāpēc jāatsvaidzina pat seni un tradīcijām bagāti zīmoli

Tā uzskata Cido grupas ģenerāldirektors Marijus Kirstuks. Biržas noteikumu dēļ viņš nekomentē nedz grupas finanšu datus, nedz tirgu, nedz šā gada plānus. Intervijas brīdī līdz Royal Unibrew 2014. gada pārskata publicēšanai Kopenhāgenas biržā jāgaida vēl nedēļa. Līdz ar to saruna raisās vairāk par principiem tirgū, nevis konkrēto situāciju Latvijas lielākajā dzērienu ražotnē.

Kāds Cido grupai bija 2014. gads?

Pagājušais gads mums bija tāds divējāds. Vislielākie izaicinājumi uzņēmumam bija eksporta sakarā. Gada pirmā puse nebija slikta, taču otrajā pusē saistībā ar Krievijas un Ukrainas krīzi mēs redzējām, kā tas ietekmē pieprasījumu. Pēdējā ceturksnī jau bija novērojams pieprasījuma kritums no Ukrainas un Krievijas, toties eksports uz rietumvalstīm palielinājās.

Cik liela eksporta daļa Cido grupai bija uz krīzes skartajām valstīm?

Nebija pārāk liela. Eksports mums ir trīs virzienos – lielākais partneris Cido grupai ir abas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Otrs virziens jeb bloks ir bijusī PSRS – Krievija, Ukraina, Baltkrievija, un trešais ir Rietumeiropa. Ukrainas virzienā vairs neeksportējam, ir gan minimāla pārdošana, taču arī tā samazinās. Krievijā apjoms ir krities apmēram uz pusi.

Pērn Cido grupa taču pieprasīja finanšu garantijas tieši eksportam uz Krieviju!

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) piedāvā eksporta garantijas uz tādām valstīm, uz kurām eksportu neapdrošina privātās apdrošināšanas kompānijas. Un otrādi – LGA nepiedāvā eksporta garantijas uz lielāko daļu Eiropas valstu. Cido grupa labprāt izmanto šo valsts piešķirto nodrošinājumu garantiju veidā uz riskantajiem tirgiem, tomēr LGA pieprasītās eksporta garantijas neatspoguļo mūsu eksporta tirgus.

Jāatzīmē, ka tirgus kritums Krievijā saistīts ar rubļa kursu. Mūsu klienti vairs nav maksātspējīgi. Mums ir ilgtermiņa līgumi, tāpēc neesam pilnībā zaudējuši tirgu. Taču pirktspēja tur ir tik zema, ka mūsu partneri vairs nevar atļauties nekādu importu. Mūsu produkti ir pārāk dārgi tā iemesla dēļ, ka eiro ir dārgs, salīdzinot ar Krievijas rubli.

Ja pareizi saprotu, lielākais drauds ir nevis rubļa zemais kurss, bet gan tā nestabilitāte?

Jā. Cilvēki tik nestabilā situācijā tērē mazāk, nogaida, ir piesardzīgi. To pašu mēs varam novērot Latvijā – par spīti labām ekonomistu prognozēm cilvēki jūtas nestabili, viņi cenšas tērēt mazāk.

Vai esat atraduši jaunus tirgus, lai kompensētu kritumu austrumu virzienā?

Pats lielākais tirgus mums ir mājas – Latvija. Pēc tam seko Lietuva un Igaunija, un šajos tirgos redzam pat pieaugumu, kas mums pilnībā kompensē to, ko Krievija vairs nepērk. Protams, mēs meklējam arī jaunus tirgus, kur varētu pārdot saražoto. Piemēram, Ķīna.

Cik tālu sniedzas Cido eksporta ģeogrāfija?

Tā ir diezgan dīvaina – Āfrika, Ķīna, Ziemeļamerika…Tomēr līderis, kā jau teicu, ir Baltijas valstis. Rietumeiropā mēs sekojam aizbraucējiem no Latvijas, tur, kur ir pieprasījums pēc Latvijas produktiem. Pirmkārt, Apvienotā Karaliste. Pastāv arī nostalģija pēc zīmoliem.

Latvijā jau kādu laiku diskutē par PVN samazināšanu pārtikai. Vai tas būtu lietderīgi?

Valstij jāzina, ko tā grib panākt. Ir daudz valstu, kur šo instrumentu izmanto atšķirīgi. Protams, tas ir saistīts ar patēriņu. Es nesaku ne par, ne pret. Protams, būtu labi, ja nodokļu politika būtu vienāda pret visām produktu grupām, lai nebūtu kāds privileģētā stāvoklī. Taču, ja valstij vajag kādā nozarē audzēt patēriņu, tad ar nodokļa palīdzību to var veicināt.

Vai alus ir pielīdzināms stiprajam alkoholam?

Ja skatāmies uz to praksi, kāda ir vairumā pasaules valstu, tad redzam, ka dzērieni, kuru izgatavošanā izmantots spirts, tiek aplikti ar ievērojami lielāku akcīzes nodokli nekā alus. Savukārt tādās valstīs, kur ir citas tradīcijas, piemēram, Itālijā un Spānijā, alus ir dārgs, ar augstu nodokli, bet vīnam šis nodoklis ir zems. Tas ir atkarīgs no valsts tradīcijām un mērķiem, ko tā grib sasniegt. Bet Latvijā vajadzētu ņemt vērā to, ka alus darītavas izmanto ļoti daudz vietējo produktu. Būtiski paceļot nodokļus alum, tas ne tikai samazinās alus ražotāju peļņu, bet ietekmēs arī ļoti daudz Latvijas graudkopju.

Visu interviju «Alus ari ira sula» jeb tirgū valda likumsakarības lasiet trešdienas, 11. marta, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!