Dārzeņu audzētājiem jākooperējas, lai eksportētu uz lieliem tirgiem

23.02.2015.

Latvijas dārzeņu audzētājiem ir eksporta potenciāls Skandināvijas tirgū, taču eksporta attīstībai tur un arī citos lielajos tirgos ir nepieciešama kooperācija, aģentūrai BNS atzina lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Viņa norādīja, ka Latvijas dārzeņu audzētājiem un pārtikas ražotājiem kopumā ir eksporta potenciāls lielos tirgos, piemēram, Skandināvijā, taču jāapzinās savu iespēju robežas piegādāt partneriem vajadzīgo produkcijas apmēru. Lai to paveiktu, nepieciešama kooperācija. «Tas, ko mēs šobrīd darām ir ļoti intensīvs darbs ar pilnīgi visiem tirgiem, tā ir skatīšanās gan uz Kazahstānu, gan uz Uzbekistānu, gan arī Skandināvijas tirgu, kur iztrūkst produkcija un kur viņi diezgan daudz iepērk no Nīderlandes un Spānijas. Tas nozīmē, ja mēs spējam saražot kvalitatīvu produkciju, mums arī ir iespējas šajā tirgū tikt iekšā. Tie ir lieli tirgi un, it īpaši, ja mēs skatāmies uz Skandināviju, tad to var izdarīt tikai kooperējoties visiem Latvijas ražotājiem kopā un, principā, strādājot plecu pie pleca. Jo katram atsevišķi mēģinot iet un cīnīties vai nu kaut kādā brīdī pietrūks apjoms, vai arī mūs neuzskatīs par normāliem sadarbības partneriem,» uzsvēra Mūsmāju dārzeņu vadītāja.

Strazdiņa pastāstīja, ka arī Mūsmāju dārzeņi šobrīd meklē kooperācijas iespējas ar dārzeņu audzētājiem ārpus kooperatīva biedru loka. «Mēs jau to mēģinām darīt. Pirmā pozitīvā lieta, ka tie nav tikai dārzeņu audzētāji, bet tie ir arī visas pārējās nozares [kas interesējas par kooperācijas iespējām] un mēs startējam, piedalāmies sarunās tīri kā Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienība. Tā ir viena no vietām, kur jebkurš var nākt kopā un saprast, ko, kā darīt un arī viens no otra mācīties,» viņa atzina.

Pēc Strazdiņas teiktā, arī citi dārzeņu audzētāji izrāda interesi par kooperāciju, taču pagaidām ir salīdzinoši piesardzīgi informācijas apmaiņā ar Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienību, bažījoties, ka tādējādi atklās «savas kārtis» konkurentam. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka informācijas apmaiņa Latvijas Pārtikas eksportētāju apvienības ietvaros varētu pavērt jaunas iespējas, visiem Latvijas ražotājiem kopīgi apgūt jaunus tirgus. «Es domāju, ka šis būs viens no veidiem, kā saprast, ko tad mēs īsti Latvijā audzējam un ražojam, salikt visu vienā plauktiņā un iet kopējiem spēkiem ārpus Latvijas,» norādīja kooperatīva vadītāja.

Viņa arī pastāstīja, ka Mūsmāju dārzeņi aktīvi strādā pie eksporta attīstības gan Skandināvijas tirgū, gan arī Centrālāzijas valstīs, kur joprojām notiek darbs, taču viss vēl līdz galam nav izdarīts. Viņa piebilda, ka kooperatīvs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar lielajiem veikalu tīkliem Zviedrijā par produkcijas piegādi un tuvākajās plāno pārrunāt konkrētu produktu piegādes iespējus, produktus saskaņot un pielāgot tirgum.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Mūsmāju dārzeņi 2013.gadā strādāja ar 3,728 miljonu eiro apgrozījumu un 194,8 tūkstošu eiro peļņu.

Mūsmāju dārzeņi ir izveidota 2006.gadā kā ražotāju grupa un pašlaik apvieno deviņas dārzeņu audzēšanas saimniecības - Dimdiņi Agro, zemnieku saimniecības Galiņi, Bračas, Dārzi, Zūmaņi, Sīļi, Sviķi, Īskāji un Kliblapsas, kā arī uzņēmumu Sigro. Kooperatīvā tiek audzēti kāposti, burkāni, bietes, gurķi, tomāti, kolrābji, kabači, sīpoli un citi dārzeņi , kurus piegādā lielveikalu tīkliem.