Cemex piegādās cementu Zviedrijas tirgum

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā norāda, ka cementa ražošana ir viena no energointensīvākajām rūpnieciskās ražošanas jomām un cementa rūpnīcā Brocēnos krāsns temperatūra sasniedz pat 2000 C, ražošana notiek visu diennakti un gandrīz visu gadu. Elektroenerģijas izmaksu īpatsvars veido 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām un aptuveni 17% no kopējā izmaksu portfeļa. Atzīmēts, ka OIK slogs padara šo Latvijas ražotni nekonkurētspējīgu eksporta tirgos, kur uzņēmums realizē 70% no saražotā apjoma. Laika posmā no 2011. līdz 2017. gadam ražotāja OIK maksājumi Latvijā sasniedz aptuveni 19 miljonus eiro. Tas ievērojami ietekmē arī gala produkcijas cenu un līdz ar to investora lēmumus par ražošanas valsts izvēli.

«Elektroenerģijas augstās cenas ir sāpīgs jautājums visiem ražotājiem, neatkarīgi no lieluma, un ir mūsu dienaskārtībā jau vairākus gadus,» uzsver Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons. «Asociācijas biedru vidū ir gan valstī energointensīvākie uzņēmumi, gan sezonālie patērētāji, gan mazie un vidējie uzņēmumi. Neraugoties uz šīm atšķirībām, asociācijā izdevās panākt vienotu viedokli – energointensīvā industriālā ražošana ir jāatbalsta, jo tad finansiālais ieguvums ir nesalīdzināmi lielāks. Jāsaprot, ka lielie energopatērētāji ir arī lielākie OIK maksātāji. Ja tas tiks ignorēts un atbalsts energoietilpīgajiem ražotājiem netiks sniegts, nonāksim situācijā , kad kāda no lielajām rūpnīcām būs spiesta apturēt darbību, līdzīgi kā tas notika ar Liepājas metalurgu. Tad cietēji būs visi. OIK kopējais apjoms no tā mazāks nekļūs, tas tiks sadalīts uz atlikušajiem tirgus dalībniekiem,» skaidro L.Jākobsons.

«Pašreizējā reforma ir vien pirmie soļi ceļā uz pārdomātu enerģētikas politikas attīstību,» atzīst M. Gruzniņš. «Jau tagad, palielinoties Latvijas kā ražotājvalsts konkurētspējai, saņemam ļoti pozitīvus signālus no mūsu globālā uzņēmuma. Tomēr līdz šim veiktie uzlabojumi ir pietiekami vien Latvijā jau esošo investoru noturēšanai un potenciālai darbības paplašināšanai. Pagaidām vēl nevaram runāt par jaunu investīciju piesaisti. Lai to veicinātu, pie sasniegtā apstāties nedrīkst,» piebilst M. Gruzniņš.

Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gadā un apvieno 23 lielākos nozares uzņēmumus. To kopējās investīcijas 2017.gadā Latvijā sasniedza 40 miljonus eiro, apgrozījums – 635 miljonus eiro, no tā eksporta daļu veido 450 miljonu eiro. Nozares uzņēmumi nodarbina aptuveni 6130 cilvēkus, no kuriem liela daļa strādā Latvijas reģionos.