Brētliņu otrā dzīve jeb kā sapurināt stagnējošo zivrūpniecības nozari

11.12.2018.

Ikgadējā konferencē “Inovācijas zivsaimniecības nozarē un Latvijas zivsaimniecības attīstības tendences” Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģiju fakultātes zinātnieki prezentēja no brētliņām radītu inovatīvu produktu, kas solās kļūt par būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Produkta būtība – samalta brētliņu masa, kam pievienojot dažādas citas izejvielas, radīta septiņu inovatīvu produktu grupa, ko tālāk var izmantot, ražojot dažādus zivrūpniecības dziļās pārstrādes produktus, piemēram, zivju pirkstiņus u. c.

Produktu izstrāde sākta vēl 2016. gadā, kad Zemkopības ministrijas speciālisti norādīja – lai saglabātu tirgu, palielinātu nozares darba efektivitāti un samazinātu ražošanas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, jāattīsta ražotāju sadarbība ar zinātniekiem, tostarp kopīgo pētījumu veikšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana.

Galvenā jaunradītā produkta priekšrocība ir liela daudzuma un zemas pašizmaksas izejvielu pieejamība – proti, iespaidīgais brētliņu daudzums, kas pieejams Baltijas jūrā. Otra priekšrocība – praktiski bezatkritumu ražošana.

Jaunas iespējas

Inovācija rada iespēju nozares uzņēmumiem laist tirgū produktus ar paaugstinātu pievienoto vērtību, kam nav konkurentu. Tā kā līdz šim trūcis nepieciešamo tehnoloģiju, brētliņām Latvijā nebija plaša lietojuma, izņemot konservus, tādēļ tās lielos apjomos tiek eksportētas neapstrādātas, lai tālāk pārstrādātu zivju miltos.

“Jaunu tehnoloģiju ieviešanu un samaltas brētliņu masas ražošana ļaus ne tikai efektīvāk izmantot šīs zivis pārtikā, bet arī radīs iespēju ar lielāku izdevīgumu aizvietot importa produktus,” uzsver LLU zinātnieku komandas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava, piebilstot, ka zivju pārstrādes nozare Latvijā vairs nevar balstīties tikai uz iepriekšējo gadu “konservu mantojuma” bāzes, tās tehnoloģijām ir ļoti nepieciešamas inovācijas, savukārt noieta tirgiem – paplašināšanās.

Ja izdosies tehnoloģiju ieviest, tas varētu atdzīvināt stagnējošo zivju pārstrādes nozari.

Kā izteicās vairāki eksperti, tas var dot nozarei papildu stimulu un ļaut ieviest ražošanā jaunus un konkurētspējīgus produktus.

Zivrūpnieki piesardzīgi

Tomēr jaunā produkta uzvaras gājienam ir būtiski šķēr­šļi – tehnoloģijas ieviešana prasīs būtiskus finanšu ieguldījumus. Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits zina teikt, ka tirgū jau darbojas viens strukturētās zivju masas ražošanas projekts, taču tas attiecas tikai uz suši un krabju nūjiņu ražošanu. Savukārt LLU projekts paredz lētāko zivju – brētliņu – ­pārstrādi. Nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, lai konkrēts uzņēmums sāktu ražot vairumā – vismaz četri miljoni eiro, līdz ar to ir jāveic skrupulozi aprēķini gan par produkta ražošanu, gan jauna un nepazīstama produkta izredzēm tirgū.

Arī pieredzējušais zivrūpnieks Imants Cīrulis ir piesardzīgs savos vērtējumos. “Galvenais ir patērētājs. Ja patērētājs šo produktu atzīs un būs gatavs to pirkt, tad viss būs kārtībā. Taču mākslīgi kādam iebarot nezināmu un jaunu produktu būs grūti,” sacīja Cīrulis. Tiesa, visa pamatā ir biznesa aprēķini – ja izdosies produktu saražot un pārdot par tirgus cenu, projekts var izrādīties veiksmīgs.