Banku analītiķi: Latvijai palielināt eksporta apmērus kļūs grūtāk

Rīga, 9.apr., LETA.

Latvijai palielināt eksporta apmērus kļūs grūtāk, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot pirmdien publiskotos jaunākos ārējās tirdzniecības datus.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA norādīja - kā jau gaidīts, februārī preču eksporta izaugsmes temps nedaudz noplaka, tomēr eksports turpināja uzrādīt jaudīgu 11,6% kāpumu, salīdzinot ar pagājušā gada februāri. Vislielāko devumu izaugsmē nodrošināja graudaugi, koks un tā izstrādājumi, kā arī mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports. Kritums iezīmējās metālu un to izstrādājumu eksportā, kur svārstības nav retums.

"Kopējā preču eksportā (eiro izteiksmē) plus zīme ir jau sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, un tas ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes dzinulis. Pērn vairāk nekā 60% no Latvijas iekšzemes kopprodukta veidoja tieši eksports, no kura lielākā daļa nonāca Eiropas Savienības (ES) valstīs. Šā gada divos mēnešos preču eksports eiro izteiksmē uz ES valstīm ir audzis par 9%. Būtisks pieaugums arī uz ASV (galvenokārt turboreaktīvo un turbopropelleru dzinēju un citādu gāzturbīnu preču grupā, kas nav Latvijā ražotas preces) un Krieviju (galvenokārt dzērieni, kas ražoti ārpus Latvijas)," klāstīja Buceniece.

Viņa arī norādīja - lai gan imports šogad aug lēnāk nekā eksports, tāpat importējam vairāk nekā eksportējam. Preču importa vērtība februārī palielinājās par 8,4%. Vairāk nekā trešo daļu kāpuma, visdrīzāk, nodrošināja "airBaltic" flotes papildināšana ar vēl vienu jaunu lidmašīnu. Vērā ņemams pieaugums bija arī metālu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu importā, kas, ļoti iespējams, norāda uz augošo būvniecības un investīciju aktivitāti.

"Eksporta izaugsme šā gada sākumā ir pozitīvi pārsteigusi un gaidāms, ka ne vienu mēnesi vien šogad redzēsim divciparu izaugsmi. Tomēr eksportam priekšā daudz izaicinājumu. Eirozonā šā gada februārī un martā ir nedaudz pasliktinājies uzņēmēju sentiments. Lai gan tas joprojām kopumā ir augstā līmenī, tas, iespējams, sāk norādīt uz ekonomikas augšanas tempa palēnināšanos vienā no mūsu galvenajiem tirdzniecības virzieniem. Tas nozīmē, ka audzēt eksporta apmērus būs grūtāk. Līdzīgi arī augstā jaudu noslodze un darbaspēka trūkums būs ierobežojoši faktori. Ja ilgstoši gribam divciparu izaugsmi eksportā, tad ir vajadzīgas būtiskas investīcijas jaudu kāpināšanā. Ar nelieliem efektivitātes uzlabojumiem var būt par maz, ja ambīcijas ir augstas," pauda Buceniece.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka Latvijas preču eksporta pieaugums šogad pirmajos divos mēnešos liecina par noturīgu ekonomikas izaugsmes tempu Latvijā. Tostarp, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada februārī Latvijas preču eksports faktiskajās cenās audzis par 11,6% salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri un kopā ar janvāri, kad eksports auga par 18,1%, šis Latvijas eksportētājiem ir labākais gada sākums kopš 2012.gada. Vienlaikus eksporta pieaugums februārī pārsniedza importa kāpumu un tādējādi nedaudz uzlabojās arī Latvijas tirdzniecības bilance.

Labos eksporta rezultātus februārī nodrošināja graudaugu (pieaugums trīs reizes salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu), koka izstrādājumu (+15%), mehānismu un iekārtu (+22,2%), transportlīdzekļu un to detaļu (+20,6%), optisko iekārtu (+61,9%), kā arī ķīmisko produktu (trīs reizes) eksporta pieaugums. "Šie pieaugumu vairāk vai mazāk atspoguļo pozitīvās tendences apstrādes rūpniecībā, taču interesanti, ka februārī par 40,1% audzis koksnes imports. Tas lielā mērā izskaidro, kādēļ pat pie nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ierobežotas vietējo resursu pieejamības ziemas mēnešos ražošana kokapstrādē turpināja augt," piebilda Āboliņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopējo eksporta pieaugumu februārī uz leju gan pavilka dzelzs un tērauda, kā arī dārzeņu eksporta kritums attiecīgi par 25,3% un 66,9%.

Āboliņš norādīja, ka eksporta attīstībai būtiskākie ir ārējie faktori un te signāli ir dažādi. "Pasaules tirdzniecībā šis gads ir sācies ar vienu no straujākajiem pieaugumiem pēckrīzes periodā, taču ražotāju optimisms Eiropā pēdējos mēnešos ir kļuvis piesardzīgāks, lai gan tā līmenis joprojām ir ļoti augsts. Daļēji tas varētu būt saistīts ar neskaidrību par ASV tirdzniecības politiku un iespējamiem tirdzniecības tarifu pieaugumiem pasaulē. Latvijas eksporta apmēri uz ASV nelieli, tādēļ tirdzniecības tarifu tiešā ietekme uz mūsu ekonomiku būtu maza, taču ES kopumā ir apjomīga pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV un tas nozīme, ka jebkādi tirdzniecības ierobežojumi bremzētu ES izaugsmi. To noteikti izjustu arī uzņēmēji Latvijā. Tomēr ja neskaita šos riskus, citi faktori un rādītāji drīzāk liecina par labu gadu Latvijas eksportā, kā arī rūpniecībā," viņš sacīja.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šogad pirmajos divos mēnešos Latvija eksportēja preces 1,892 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14,8% jeb 244 miljoniem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 2,178 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 8,2% jeb 164,2 miljoniem eiro.

Tostarp februārī Latvija ir eksportējusi preces 932,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,7% mazāk nekā janvārī, bet par 11,6% vairāk nekā 2017.gada februārī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,089 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% vairāk nekā janvārī un par 8,4% vairāk nekā pagājušā gada februārī.