Baltijas Asamblejā vienojas, ka nepieciešams uzlabot Baltijas valstu kopējo eksportspēju

05.10.2015.

Lai Baltijas valstu uzņēmumi spētu veiksmīgāk attīstīties un paaugstinātu eksportspēju, būtiski jāuzlabo sadarbība un informācijas aprite biznesa vidē, tādējādi nodrošinot lielu pasūtījumu izpildi, ko viena valsts atsevišķi, ierobežoto resursu un kompāniju izmēra dēļ, nespēj piedāvāt. Pie šāda secinājuma uzņēmēji un politiķi nonākuši Kauņā notiekošajā Baltijas Asamblejā, pārrunājot Krievijas sankciju sekas, teikts paziņojumā medijiem.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags pauda, ka izvērtējot Krievijas sankciju ietekmi uz uzņēmējdarbību, vislielākos zaudējumus cietušas Lietuvas kompānijas, kas iepriekš daudz lielākā apjomā sadarbojās ar kaimiņvalsti, savukārt Igaunijai un Latvijai ietekme ir ļoti līdzīga. «Tāpat kā mūsu uzņēmēji, arī citu Baltijas valstu pārstāvji norāda, ka pašreiz ir samērā sarežģīti pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, jo nepieciešams veikt laikietilpīgu un dārgu sertificēšanās procesu, kā arī citas darbības. Ne visi tam ir gatavi, jo īpaši tad, ja nav papildu atbalsts un motivācija,» saka A.Vanags.

Viņš piebilst, ka, piemēram, Lietuva atradusi risinājumu, vedot preces uz tādām valstīm kā Tadžikistāna, Azarbaidžāna, Armēnija un Dienvidamerika.

Visu trīs valstu pārstāvji vienojušies, ka nepieciešams savā starpā koordinēt informāciju par potenciālajiem pasūtījumiem, jo bieži vien uzņēmums savas kapacitātes ietvaros tos nespēj izpildīt, bet kooperējoties ar citām kompānijām Baltijas valstīs iespējas ir daudz lielākas. «Pašreiz jādomā par kopējā Baltijas eksporta pieaugumu un savstarpējā konkurence jāatstāj malā. Kopā varam paveikt vairāk nekā katrs uzņēmums atsevišķi,» piebilst A.Vanags.  

Baltijas Asambleja notiek Lietuvas pilsētā Kauņa, kurā politiskajā un uzņēmēju līmenī, lai runātu par Krievijas embargo ietekmi uz ekonomiku un ģenētiski modificēto organismu regulējumu reģionā.