Attiecības «jāsilda» lēnām

Lai sāktu attiecības ar Kazahstānas biznesa partneriem, ar viņiem ir personīgi jāaprunājas, viņiem patīk, kad nāk ciemos.Tā uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Kazahstānā vadītājs Vladimirs Samoiļenko.

Veidojot biznesa attiecības šajā valstī, nederēs prakse, kas ir ierasta Eiropā. Kazahstānā vismaz sākumposmā lielāka nozīme ir attiecību veidošanai starp personām nevis uzņēmumiem. Brīdī, kad attiecības jau izveidojušās, biznesa vide sāk līdzināties tam, kā ir ierasts strādāt Latvijā. «Tomēr jāņem vērā, ka Kazahstānā biznesa procesi nav tik ātri kā Latvijā. Par spīti tam, ka daudzos uzņēmumos sākusi strādāt jaunā paaudze, kas skolojusies Eiropā, mainīt veco sistēmu ir grūti. Lielākos uzņēmumos problēmu nav, bet mazākos gan, tostarp arī banku jomā,» viņš skaidro.
Ar potenciālu

Nolūkā attīstīt sadarbību ar Kazahstānu Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) roku rokā ar Latvijas Vēstniecību Kazahstānā un Almatas Akimatu šonedēļ organizē Latvijas uzņēmumu tirdzniecības misiju šajā zemē, kuras laikā tiek plānots Latvijas – Kazahstānas Biznesa forums un uzņēmēju kontaktbirža. Pasākuma laikā ir plānots arī loģistikas centra Horgos (SEZ Khorgos – Eastern Gates) apmeklējums, tikšanās ar Kazahstānas loģistikas kompānijām un kravu nosūtītājiem.

Latvijas delegāciju pārstāv transporta un loģistikas, ekoloģijas un inženiertehnoloģijas, IT, finanses, farmācijas un citu nozaru uzņēmēji. Kopā delegāciju pārstāv 30 uzņēmēji (22 uzņēmumi). Uzņēmēji vizītēm piesakās paši, izvērtējot konkrēto tirgu un LIAA piedāvāto programmu.
2016. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Kazahstānu bija 122,6 milj. eiro, kas ierindoja Kazahstānu 29. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, un šī zeme bija Latvijas 24. nozīmīgākais eksporta un 47. nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar Kazahstānu bija pozitīva – 97,1 milj. eiro. 2016. gada beigās Kazahstānas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 44 milj. eiro, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Kazahstānā bija 2,2 milj. eiro. Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā 2016. gada beigās Kazahstāna ierindojas 27. vietā ar kopējo investīciju apjomu 16,6 milj. eiro un 204 uzņēmumiem.

«No Kazahstānas puses interese ir liela par tehnoloģijām, piemēram, droniem, IT jomu. Arī mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem šeit ir liels potenciāls, jo Kazahstāna šajā jomā samērā maz ražo paši un daudz importē. Tiesa, Latvijas uzņēmumi ne visu var piedāvāt un izpildīt nepieciešamos ražošanas apjomus. No abām pusēm liela interese ir sadarbībai transporta jomā, jo gan Kazahstāna, gan Latvija ir tranzīta valstis. Kazahstāna strādā ar Ķīnu, mēs – arī ar Eiropu. Mūsu trumpis ir attīstītā infrastruktūra, kas ir labāka nekā kaimiņiem. Savukārt attiecībā uz pārtikas importu Kazahstānā diemžēl pagaidām dominē Lietuvas ražotāji. Ir nepieciešams laiks un resursi, lai iekarotu šo tirgu,» skaidro V. Samoiļenko.

Tikai jārok

Jau no pirmās pastāvēšanas dienas starptautisko kravu pārvadājumu uzņēmums SIA Sonora RW ir darbojies Vidusāzijas tirgū, tostarp Kazahstāna nav bijusi izņēmums. Šis noteikti nav tas tirgus, kur viss pats krīt rokās, neko nedarot. Mentalitātes atšķirība ir ļoti liela, un patiesi ir jāpārzina viņu tradīcijas, biznesa etiķete, visi niķi un stiķi, un tad var darboties veiksmīgi, bet to var apzināt ar laiku, iegūstot pieredzi, diemžēl parasti pieredze maksā. Tirgus ir gana liels – 17.5 milj. iedzīvotāju, līdz ar to ir iespējas atrast savu nišu. «Teiktu tā – ir jārok, un tad var izrakt. Kopumā pieredze ir bijusi gana veiksmīga, jo gadu laikā jau zinām visus likumus un noteikumus, apzināmies riskus, taču sākums bija smags. Šis ir viens no to valstu tirgus, kurās darbojamies, tas mūsu grupai ir nozīmīgs mozaīkas gabals. Nākotnē noteikti pētīsim situāciju, apzināsimies visus riskus un spersim nākamos soļus izaugsmes virzienā, taču – vai tie būs lieli un strauji, laiks rādīs,» stāsta SIA Sonora RW valdes loceklis Andis Veinbergs. Viņs cer ar LIAA palīdzību atrast jaunus partnerus un nostiprināt esošās pozīcijas. Viņaprāt, šādas vizītes ir nepieciešamas, lai veidotu starpvalstu attiecības un parādītu Kazahstānas pusei, ka augstu vērtējam esošo kopējo attīstību.

Jāprot gaidīt

Globālais maksājumu risinājumu izstrādātājs SIA PayB partnerus Kazahstānā meklēs pirmo reizi. «Apkalpojam klientus Rietumeiropā, arī Latvijā. Tiem vēlamies piedāvāt plašāku eksporta valstu klāstu, tādēļ līdzās Krievijai un Ukrainai vēlamies piepulcēt Kazahstānas partnerus. Vizītes laikā mums ir iecerēts tikties ar šīs valsts banku pārstāvjiem,» stāsta SIA PayB valdes loceklis Edgars Grants. Arī projektēšanas birojam SIA Jonika līdz šim nav bijis pakalpojumu eksporta pieredzes Kazahstānā, bet tas cer sākt strādāt šajā zemē. «Šis virziens ir svarīgs, jo Astanā un Almati notiek vērienīga būvniecība, tādēļ saskatām perspektīvu gan projektēšanas nozarē, gan ekoloģisko Nature House ēku piedāvāšanā Kazahstānas tirgum. Atdeve no misijas būs skaidra tuvākā pusgada, gada laikā. Domāju, ka, strādājot ar šo valsti, jāņem vērā, ka sievietēm biznesā varbūt ir nedaudz sarežģītāk un tām jāvirza bizness pārliecinošāk nekā vīriešiem,» teic SIA Jonika valdes locekle Dace Vulfa.

Pilsētplānošanas uzņēmums SIA Grupa 93 pirmo reizi uz Kazahstānu tirdzniecības misijā devās pagājušā gada oktobrī, bet līdz šim uzņēmumam pakalpojumu sniegšanas pieredzes vēl nav. «Tas ir liels un perspektīvā augošs tirgus ar līdzīgu pilsētplānošanas vēsturi un problēmām. Mūsu trumpis ir Eiropas pieredze, kas tur tiek novērtēta. Šogad gribam šajā zemē dabūt pirmo klientu, jo mums ir jauns produkts, ar kuru iepazīstināsim Almati pašvaldību. Pluss ir tas, ka šajā zemē komunikācija notiek krievu vai angļu valodā, tomēr ir jāievēro mentālās atšķirības, piemēram, jāņem vērā fakts, ka Kazahstānā liela nozīme ir statusa lietām un personīgajām attiecībām. Tāpat ir jāprot nesteigties, jo, ja gribēsi visas lietas kārtot ātri, ar tevi nesadarbosies. Jāprot gaidīt,» stāsta SIA Grupa 93 valdes priekšsēdētājs Neils Balgalis.