Apvienotie Arābu Emirāti - ne gluži kā austrumu pasakās

08.07.2015.

Foto: Reuters/Scanpix

Eiropiešiem Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir gluži cita pasaule, taču tas ir visai perspektīvs eksporta tirgus arī Latvijas uzņēmumiem.

Šogad tur atvērta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība, kurai viens no uzdevumiem ir palīdzēt pavērt šī reģiona durvis mūsu valsts uzņēmumiem. «Stereotipu par AAE ir vairāk nekā patiesības. No visa Tuvo Austrumu bloka šī ir visliberālākā valsts, no tās iedzīvotāju skaita tikai 10 līdz 15% ir vietējie pilsoņi, 10 līdz 15% ir rietumnieki un vairāk nekā 60% ir iebraukušie strādnieki no Indijas, Ķīnas, Filipīnām u.c. apkārt esošajām valstīm. Lielu pienesumu viņu ekonomikai sniedz tieši ārvalstnieki. Protams, musulmanisms ir lielākā reliģija un daudz ko nosaka arī biznesā, taču, piemēram, salīdzinot ar Saūda Arābiju, AAE pret ārzemniekiem ir atvērti,» saka Inga Ulmane, LIAA pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos. Protams, reliģija un tradīcijas nosaka ģērbšanās rāmjus – lai gan tur ir karsti, sievietēm nav pieņemami atkailināties, nēsāt īsus svārkus, lietot košu kosmētiku u.tml. Arī alkohols biznesa partnerim tur noteikti nav piemērota dāvana. Vaicāta par dzimumu līdztiesību, I. Ulmane norāda, ka nekādu diskrimināciju nav pamanījusi, turklāt tur ir aktīva sieviešu uzņēmēju komūna, ir dažādi klubi. Tomēr a/s Rīgas dzirnavnieks eksporta direktors Kārlis Mišinskis novērojis, ka biznesa vidē AAE uzņēmēji respektē tikai vīriešus. «Lai arī mums tas šķiet nesaprotami un nepieņemami, nav jēgas kā darījuma partneri no savas puses uz turieni deleģēt uzņēmumu pārstāvēt sievieti. Par dzimumu līdztiesību tur ir cita izpratne,» viņš teic.

I. Ulmane atzīst, ka arābi par Latviju bieži vien neko nezina, bet ir ieinteresēti uzzināt ko vairāk. «Esam kā balta lapa, un mums ir visas iespējas to krāsot, kā vien vēlamies,» viņa uzsver. AAE uzņēmējus interesē rietumnieku labās prakses piemēri un know-how – zināšanas, ko izmantot savā valstī infrastruktūras attīstīšanā, ražotņu veidošanā, saka I. Ulmane. Latvijas uzņēmēji jau šobrīd uz AAE eksportē elektriskās iekārtas, mehānismus, koksni un tās izstrādājumus, aktuāla ir pārtika, lauksaimniecības produkti. Lai gan tur notiek aktīva būvniecība, ar šo pakalpojumu piedāvāšanu varētu būt samērā sarežģīti. «Debesskrāpjus Latvijas būvnieki diez vai tuvākajā nākotnē tur būvēs. Taču tirgū ir lielā vairumā pieejami arī mums ierasti objekti: daudzdzīvokļu mājas, biroju ēkas, skolas, hospitāļi,» piemērus nosauc Edijs Purmalis, SIA Arčers valdes priekšsēdētāja vietnieks. Zemākā līmeņa darbaspēku tur pamatā pārstāv Āzijas valstu strādnieki, kuru atalgojums ir trīs līdz piecas reizes mazāks nekā latviešiem, taču arī viņu darba produktivitāte un kvalitāte ir attiecīgi zemāka. «Tas, kas AAE ir nepieciešams no mums, ir projektu vadība, inženiertehniskais personāls un uzņēmuma vadība,» teic E. Purmalis. SIA Arčers AAE strādā apmēram trīs gadus. «Lielāko daļu šī laika esam veltījuši tirgus izpētei un ieejai tajā. Būvniecība AAE ir ļoti reglamentēta. Šajā valstī neprofesionāļus neviens negaida. Līdz ar to ilgs laiks jāvelta dažādu formalitāšu kārtošanai, sertifikātu iegūšanai un profesionālajai kvalifikācijai, kas nosaka, kādus un cik lielus objektus uzņēmums drīkstēs būvēt. Tāpat arī nav iespējams aizbraukt uz AAE pastrādāt komandējumā, kā Latvijas būvnieki, piemēram, to var izdarīt Skandināvijā, bet ir jāiziet gara un komplicēta rezidenta vīzas iegūšanas procedūra,» stāsta E. Purmalis.

I. Ulmane iespējas saredz aviācijā un izglītības nozarē. «Aktīvi strādājam ar piena, citiem pārtikas produktu ražotājiem, IT, medicīnu,» viņa norāda.