Reinis Āzis: Apvienotā Karaliste saglabāsies kā būtisks Latvijas sadarbības partneris arī pēc 31. janvāra

05.02.2020.

Jau pēdējos gados ierasts, ka nedz "Brexit" iespējamo scenāriju, nedz procesa ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību nav iespējams līdz galam paredzēt. Pēc aktuālajiem tirdzniecības datiem (CSP), 2019. gada 3. ceturksnī preču eksports uz Apvienoto Karalisti (AK) palielinājās par 2%, kamēr pakalpojumu eksports samazinājās par 18%. Ir iespējams argumentēt, ka izprotot, ka no kopējā preču eksporta uz Apvienoto Karalisti aptuveni 2/3 veido kokrūpniecības produkti un 3. ceturksnis ir ierasti laiks, kad koksnes biomasa un malka tiek iepirkta uz ziemas mēnešiem, arī preču eksporta rādītāji varētu būt bijuši augstāki ierastā tirgus situācijā.

Ja īsi apskatām pakalpojumu eksportu, jāsaka, ka kopš "Brexit" procesa uzsākšanas "bez-vienošanās" situācija pakalpojumu jomā ir bijusi aktuāla jau ilgstoši (diemžēl potenciāli aktuāla arī pēc 2020. gada 31. decembra), paredzot, ka uzņēmējiem savstarpēji būs jāatrunā vairāki būtiski jautājumi divpusēji, t.sk. datu apritē un ar maksājumiem saistītajos jautājumos. Tas, protams, papildus apgrūtina jaunu sadarbību vienošanos slēgšanu.

Neraugoties uz to un par spīti ilgstošajai neskaidrībai AK tirgū, Latvijas uzņēmumi vairākos pakalpojumu segmentos ir izrādījuši jaunu iniciatīvu iekļūt AK tirgū, t.sk. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, tūrismā (īpaši izceļot medicīnas pakalpojumu eksportu) un aviācijā. LIAA šajās aktivitātēs ir spējusi sniegt būtisku atbalstu, par spīti virknei uzņēmējdarbības problēmjautājumu, kas aktualizējušies "Brexit" kontekstā.

"Pārejas periods" un jaukti signāli

Nesenie AK finanšu ministra Sajīda Javīda paziņojumi janvāra mēnesī, ka Apvienotā Karaliste grasās liberalizēt regulējumu vairākos iekšējā tirgus segmentos, tādējādi attālinoties no ES regulējumiem, noteikti neuzlaboja britu uzņēmumu noskaņojumu, sagaidot 31. janvāri. Jau iepriekš vairākas ražošanas nozares bija brīdinājušas valdību un sabiedrību par nozīmīgām, negatīvām sekām, kas varētu rasties, attālinoties no vienotā tirgus un mazinoties AK preču eksportam uz Eiropas Savienību. Šķiet, ka valdības tēze, ka "uzņēmumi jau trīs gadus varēja gatavoties" šīm pārmaiņām, maigi sakot, nesasniedza dzirdīgas ausis. Galvenokārt, jau pašā Lielbritānijas sabiedrībā nav valdījusi vienota izpratne par to, kā noslēgsies izstāšanās process un kam īsti gatavoties. Paralēli gan jāsaka, ka, piemēram, Karalienes runai sekojošā likumdošanas "grozs", ar ko tradicionāli iepazīstina jaunais kabinets pēc vēlēšanām, ietvēra vairākus pretēji interpretējamus likumprojektu ierosinājumus, t.sk. likumprojekta piedāvājumu par nosacītu autonomijas saglabāšanu finanšu nozares regulatoriem, ko daži uztver kā signālu, ka vismaz finanšu pakalpojumu jomā AK centīsies saglabāt samērojamu regulējumu ar ES tirgu.

Pēc šī gada 31. janvāra sāksies tā sauktais "pārejas periods", kas paredz abu pušu vienošanos par jaunu tirdzniecības līgumu līdz gada beigām, pamatojoties nākotnes politiskajā deklarācijā. Ir iespējams argumentēt, ka AK puse jau daļēji atkāpusies no tās (iepriekš minētais piemērs par regulējumu samērojamību). Tāpat Eiropas Komisijas pārstāvji netieši norādījuši par nepieciešamību "noteikt prioritātes" starp nozarēm, tādējādi netieši norādot uz iespējamību, ka pretēji ierastajam ES uzstādījumam vienošanās ar AK varētu sastāvēt, iespējams, arī no vairākām savstarpēji saistītām daļām nevis viena, visaptveroša līguma. Šī situācija varētu padarīt vēl neparedzamāku "Brexit" ietekmi gan uz globālo, gan Latvijas ekonomiku.

Protams, vispārējā neskaidrība, kas pavada "Brexit" kopš tā uzsākšanas, neveicina jaunu sadarbības iespēju rašanos, un, tā kā izstāšanās process ir bijis AK vienpusējs uzstādījums, uzņēmumi un LIAA pārstāvniecība šajā situācijā var strādāt tikai pie noslēgumposma risinājumiem. Neraugoties uz to, būtiski ir uzsvērt, ka pārejas perioda laikā sadarbība ar britu uzņēmumiem un ekonomiku turpinās pēc līdzšinējā normatīvā regulējuma (tā teikt, "business as usual"), taču nosacījumi pēc 2020. gada 31. decembra jau būs atkarīgi no jaunās vienošanās. Lieki teikt, ka gan mūsu, gan Eiropas Savienības kopējais mērķis ir visaptverošs un pēc iespējas "ciešāks" regulējums nākotnes ekonomiskajai sadarbībai ar Apvienoto Karalisti.

Līdzšinējā pieredze: Latvijas uzņēmumi plāno ilgtermiņā un precizē "Brexit" neskaidrības

Pēdējo gadu laikā LIAA pārstāvniecība, paralēli aktīvi veicinot jaunu tirdzniecības attiecību veidošanu, risinājusi dažādas "Brexit" radītas neskaidrības uzņēmumu un nozaru asociāciju līmenī – t.sk. saistībā ar iespējamām izmaiņām muitas procedūrās, dažādu produktu sertifikācijas standartos un piemērošanas procedūrās, datu apstrādē, maksājumos, sniegusi konsultācijas par vietējo nozaru īstermiņa un vidēja termiņa izaugsmes plāniem, kā arī ar AK valdības soļiem šīs izaugsmes nodrošināšanai – vietējām atbalsta programmām, kas palielinātu pieprasījumu, un ES atbalsta programmu nomaiņas mehānismiem.

Šobrīd mūsu uzņēmumiem būtu būtiski plānot vidēja termiņa un ilgtermiņa attīstību, iedziļinoties mērķa tirgus specifikā un riskos, ieguldot efektīvu darba procesu izstrādē, kā arī veicinot ilgtermiņa sadarbību ar uzticamiem partneriem, neļaujoties ilūzijām par vieglu un neproporcionāli lielu peļņu īstermiņā. No LIAA pārstāvniecības sniegtajiem pakalpojumiem tieši individuālas konsultācijas un tikšanās ar atbildīgajiem britu partneriem – gan biznesa, gan valsts pārvaldes un nevalstiskajos sektoros – ir izrādījušās visefektīvākās.

Esmu pārliecināts, ka uzņēmumi, kuri ir aktīvi pārstāvēti Lielbritānijas tirgū, jau veikuši pamata, nosacīti, "triviālos" sagatavošanās darbus, kas vienmēr ir bijuši aktuāli Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem – t.sk. muitas un sertifikācijas procesu un iespējamo izmaiņu izzināšana, preču piegāžu ķēžu risku izzināšana, valūtas svārstību (!) un maksājumu risku apzināšana, kā arī datu apstrādes un citu regulējumu izmaiņu risku analīze.

Par spīti īstermiņa politiskajām svārstībām, uzņēmumiem nav jāapstājas

Jau iepriekš vairākkārt minēts, ka atkarībā no "Brexit" formas negatīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību varētu būt statistiski mērāma robežās no 0,7% līdz 1,8% no IKP (Latvijas Banka), taču būtiskākā loma šajā kritumā būtu nevis tiešās tirdzniecības samazinājumam, bet gan kopējās Eiropas Savienības ekonomikas svārstībām. Tāpat neizmantoto iespēju izmaksas aplēst ir teju neiespējami.

Neraugoties uz to, priecē, ka vairāki Latvijas uzņēmumi, par spīti esošajai politiskajai situācijai, ir turpinājuši apgūt Apvienotās Karalistes tirgu, t.sk. uzņēmumi, kuri iepriekš nav aktīvi tirgojušies ar AK partneriem. Sadarbība ietvērusi arī jaunus virzienus, piemēram, darbu pie kopīgiem izpētes projektiem un iesaisti partneru pakalpojumu piedāvājumos.

Šis fakts atkārtoti ir pierādījis, ka Apvienotā Karaliste kā viena no pasaules lielākajām ekonomikām uzņēmumiem ar konkurētspējīgu produkciju un izstrādātu unikālu piedāvājumu vienmēr būs interesants un aktuāls tirgus. Arī īstermiņa vai vidēja termiņa politisko svārstību laikā.