Valsts tēla komunikācijā plaši iesaistīsim gan vietējo sabiedrību, gan ārvalstīs dzīvojošos valstspiederīgos

04.02.2021.

3. februārī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) preses konferencē informēja par to, kā turpmāk plānots organizēt darbu pie valsts tēla izstrādes. “Valsts tēlu nevar izveidot administratīvi, tādēļ šajā procesā vēlamies iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Ikviens no mums ir valsts tēla vēstnesis, tādēļ svarīgi, ka pieņemam šo izaicinājumu kopīgi,” preses konferencē uzsvēra LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Atbalstu darbā pie valsts tēla satura izstrādes pauda Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: ”Ar darbu pie valsts tēla satura definēšanas ir uzsākts nozīmīgs process, kurš potenciāli kalpos ne tikai mūsu valsts atpazīstamības veicināšanai, bet palīdzēs arī eksportā, kā arī investīciju, talantu un tūristu piesaistē, kas veicinās mūsu iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Lai sasniegtu labāko rezultātu, vēlamies uzrunāt iespējami plašu sabiedrības daļu, lai ikvienam, kurš to vēlas, būtu iespēja dot savu ieguldījumu valsts stāsta veidošanā.”

Valsts tēla atbalsta grupas dalībniece, ārvalstīs dzīvojošo latviešu kustības “ESI.lv” valdes locekle Ieva Jākobsone-Bellomi, kura ikdienā strādā par docenti Džona Kabota Universitātē Romā, preses konferencē akcentēja, ka diasporas pārstāvji ir gatavi sniegt savu atbalstu Latvijas stāsta popularizēšanā. “Mēs esam gandarīti par jaunām vēsmām valsts pārvaldē. Šobrīd ir uzsākta atklāta saruna par to, kas mēs esam un kādi vēlamies būt. Jāpievērš uzmanība, ka pasaulē aktuāls ir iekļaujošās sabiedrības modelis un sociālie jautājumi – ar digitalizāciju vien vairs nevienu nepārsteigsim, jo tā vienkārši notiks. Lielākais izaicinājums darbā ar valsts tēlu būs atteikšanās no mums raksturīgā viensētnieciskuma,” tā I. Jākobsone-Bellomi.

Šoreiz pieeja valsts tēla veidošanā nav ierastā un plaši izmantotā mārketinga metode, kur tiek piemeklēts un iedvesmojoši stāstīts kāds unikāls stāsts. Globālā situācija pieprasa meklēt un izmantot inovatīvus veidus izaicinājumu risināšanā, tai skaitā valsts tēla veidošanā ilgtermiņā, kuru vēlamies īstenot ambiciozāk kā tikai mārketinga kampaņu. Ar misiju orientētu pieeju Latviju pozicionējam kā nozīmīgu vietu Eiropā. Šī pieeja paredz, ka attīstām procesu un veidojam starptautisku platformu, kas aicina risināt Eiropas un pasaules līmeņa izaicinājumus (klimata pārmaiņas, gudras un ekoloģiskas pilsētas u.c.), kas ir aktuāli arī Latvijas mērogā. Tā vēlamies rosināt citus runāt par Latviju kā valsti, kas spēj radoši un elastīgi rīkoties. Misiju pieejas rezultāti būs misijas jeb veiksmes stāsti, bet pati pieeja un sadarbības veidošanas process – inovatīvs valsts tēls. “Par to, kādai jābūt “Misijai Latvija”, lems sabiedrība. Mūsu uzdevums būs novērtēt, kāds ir izvēlētās misijas potenciāls starptautiski, tādēļ izstrādātā satura vērtēšanā piesaistīsim arī starptautiskos ekspertus,” stāsta K. Rožkalns, piebilstot, ka viens no piemēriem varētu būt mērķis kļūt par ilgdzīvojošāko nāciju pasaulē.

Vienots valsts tēls ir neatsverams palīgs starptautiskajā arēnā – gan politiski, gan ekonomiski, gan arī kultūras sakaru veidošanā. Lai tas varētu pārstāvēt iespējami plašu mūsu sabiedrības daļu un lai ikviens šīs valsts piederīgais kļūtu par tā vēstnesi, sabiedrībai šis radītais tēls ir jāsaprot un jāpieņem.

Šogad valsts tēla satura izstrādei un komunikācijai atvēlētais budžets ir 1,3 miljoni eiro. “Apzināmies, ka Latvijas gadījumā tā ir liela nauda, bet no starptautiskās komunikācijas viedokļa tas ir ļoti mazs budžets. Tas nozīmē, ka mums jārīkojas ļoti gudri, liela mēroga mārketinga kampaņas aizstājot ar lokālām, bet pamanāmām aktivitātēm, plaši iesaistot ārvalstīs dzīvojošos latviešus,” norāda LIAA Komunikācijas un informācijas departamenta direktors Jānis Nīgals. No šogad paredzētajiem līdzekļiem aptuveni 200 tūkstoši eiro paredzēti zīmola un grafiskās identitātes izstrādei, kā arī sākotnējo komunikācijas materiālu sagatavošanai, 100 tūkstoši eiro ieplānoti Latvijas sabiedrības uzrunāšanai, 400 tūkstoši eiro tiek plānoti investīciju piesaistes aktivitātēm, bet atlikusī budžeta daļa tiks izlietota starptautiskajai komunikācijai, piemēram, starptautiskajā izstādē “EXPO 2020”, kuru 1. oktobrī atklās Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā.

Saskaņā ar laika grafiku februārī un martā turpināsies darbs dizaina domāšanas darbnīcās, kur vairāk nekā 200 dažādu nozaru profesionāļu, sabiedrības pārstāvju un ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo formulēs valsts tēla veidošanas procesu. Marta pirmajā pusē tiks izsludināts konkurss par zīmola un valsts tēla komunikācijas vadlīniju izstrādi, savukārt aprīlī un maijā tiks formulētas konkrētas misijas, kuras vispirms lūgsim izvērtēt starptautiskiem ekspertiem no ES un Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības organizācija (OECD), un tad pirms starptautiskās komunikācijas uzsākšanas izstrādātās misijas vēl tiks prezentētas Latvijas sabiedrībai. Pirmais eksāmens “Misijai – Latvija” būs izstādē EXPO 2020.

Darbs pie valsts tēla satura izstrādes tika uzsākts 29. janvārī, kad īpašā domnīcā tikās valsts tēla atbalsta grupa, kuru pārstāv dažādu nozaru eksperti, ārvalstīs dzīvojošie latvieši un sabiedrības pārstāvji. Uzrunājot iniciatīvas grupu, Valsts prezidents Egils Levits akcentēja virzienus, kuros Latvijai ir potenciāls attīstīties: zaļa vide, attīstīta infrastruktūra, izglītoti un radoši cilvēki, digitalizācija, zinātne un pētniecība.

Savu dalību valsts tēla atbalsta grupā apstiprinājuši: Valsts prezidents Egils Levits, Valsts kancelejas konsultante stratēģiskās komunikācijas jautājumos Daiga Holma, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, RSU profesors Andris Sprūds, Valsts prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, uzņēmējs un ekonomists Jānis Ošlejs, LMT viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis, Uzņēmuma “Corporate Public Management Consulting” valdes loceklis Ivo Rollis, reklāmas un komunikācijas eksperts Gatis Mūrnieks, stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna, LIAA direktors Kaspars Rožkalns, Eiropas Latviešu apvienības vadītāja Elīna Pinto, Valsts kontroles padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis, LU profesore Žanete Ozoliņa, docente Džona Kabota Universitātē Romā Ieva Jākobsone Bellomi.

Valsts tēla satura izstrādes procesam var sekot līdzi pagaidu vietnē https://missionlatvia.com, kur šobrīd ir pieejama aptaujas anketa. Aizpildot to, ikviens var iesaistīties un sniegt savu ieguldījumu valsts tēla tapšanas procesā. Kopā no iesūtītajām anketām tiks izvēlēti 100 cilvēki, kurus sagrupēsim 10 dizaina domāšanas darbnīcās, sniedzot iespēju attālināti satikt savus līdzpilsoņus un kopējās sarunās vienoties par izaicinājumiem, kas šobrīd skar Latvijas valsti.